Pagājušajā nedēļā rūpnīcas «AKG Thermotechnik Lettland» būvlaukumā notikušais smagais nelaimes gadījums, kurā bojā gāja celtnieks, liecina, ka valstī pēc būtības nepieciešams atrisināt būvlaukumos valdošās darba aizsardzības problēmas.
Pagājušajā nedēļā rūpnīcas “AKG Thermotechnik Lettland” būvlaukumā notikušais smagais nelaimes gadījums, kurā bojā gāja celtnieks, liecina, ka valstī pēc būtības nepieciešams atrisināt būvlaukumos valdošās darba aizsardzības problēmas.
Trešdien ap pulksten puspieciem pievakarē, nokrītot no deviņus metrus augsta jumta, smagas traumas guva 28 gadus vecais SIA “Dzegas” strādnieks, kas vēlāk slimnīcā nomira. Saruna ar Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāju Valdi Dūmu notika nākamajā rītā. Atbildot uz paša retorisko jautājumu, kas vainīgs, viņš pirmām kārtām min sistēmu, kas valda būvniecībā.
“Sāksim ar konkursiem. Ir nepieņemami, ka par būvdarbu veicēju tiek izvēlēta firma, kas piedāvā zemāko cenu. Tātad uzvar firma, kas darbu tāmēs nav paredzējusi diezgan dārgos līdzekļus darba aizsardzībai. Otrkārt, nav pieņemams, ka uzvar lielās būvfirmas, no tām kā ģenerāluzņēmējiem objektā atrodas tikai daži cilvēki. Jelgavā vismaz divos objektos par to jau esmu pārliecinājies. Kad remontēja kultūras namu, no SIA “Arčers” varēja atrast labi ja divus darbiniekus. SIA “Velve”, kas ir ģenerāluzņēmējs AKG rūpnīcas būvē, teica, ka viņiem objektā ir mazliet vairāk darbinieku. Un tomēr – kādu atbildību šādā objektā ģenerāluzņēmējs var uzņemties? Ar apakšuzņēmējiem noslēgtie līgumi paredz, ka visa atbildība par darba aizsardzības pasākumiem jāuzņemas viņiem. Objektā rodas iespaids, ka ģenerāluzņēmēja darbu vadītāju un citus atbildīgos darbiniekus kaut kas interesē, bet viņi īsti nespēj sekot līdzi notiekošajam. Darbu vadītājs ir, padzenā pārējos, bet neradās pārliecība, ka kāds ir atbildīgs par būvlaukumu kopumā. Saskaņā ar līgumiem ģenerāluzņēmējs nav atbildīgs. Tajā pašā laikā tas no apakšuzņēmējiem par katru pārkāpumu ir tiesīgs iekasēt soda naudu. Arī “Velves” līgumos un iekšējās kārtības noteikumos paredzētas soda naudas. Varbūt juridiski īsti pareizi nav, bet principā nav pret ko iebilst. Reāli šie nosacījumi netiek ievēroti.
Nav pieņemama situācija projektu izstrādē. Tehniskos projektus parasti izstrādā atbilstoši būvniecības normām. To nevar teikt par darba organizācijas projektu un darba aizsardzības sadaļu, kas jāuzrāda būvvaldei pirms būvatļaujas saņemšanas. Tā ir projektētāju absolūta bezatbildība. Izlasot būvprojekta attiecīgo sadaļu, rodas iespaids, ka tas ir standarta variants, kas tiek rakstīts pilnīgi visiem. Par konkrēto būvlaukumu tur nav ne vārda.
Pamatots ir jautājums Jelgavas Būvvaldei – vai pirms būvatļaujas izsniegšanas kāds šo projekta sadaļu ir izlasījis? Vēl bēdīgāk, ka būvinspektore Natālija Ļubina savulaik strādāja darba inspekcijā un zina šīs prasības. Objekta darba organizācijas sadaļā ir atsauce uz normatīviem, kas bija spēkā padomju laikos un mūsu valsts celtniecības normās vismaz pirms pieciem gadiem ir zaudējuši spēku. Jāsecina, ka Būvvalde šo projektu nav skatījusies.
Arī SIA “Velve”, kas par to samaksājusi ne mazu naudu, visu nav izlasījusi. Dokumentā teikts, ka strādniekiem un visiem inženiertehniskajiem darbiniekiem, kas strādā būvlaukumā, jābūt instruētiem un apmācītiem, par ko saņemta attiecīga apliecība. Uz jautājumu, vai strādniekiem ir šādas apliecības, “Velves” pārstāvis teic, ka viņam esot gan. Jā, meistariem un darbu vadītājiem tās, protams, ir, bet strādniekiem? Kam domāts projekts, ja darbs nenotiek saskaņā ar to? Darba organizācijas projektā nav arī paredzēta jumta klāšana, bet tā notiek…
Par situāciju informēšu Latvijas Būvinženieru savienību, kas izsniegusi šo būvprakses sertifikātu. Bet, nerunājot par konkrēto projektu, ne es, ne citi darba inspektori tikpat kā nav redzējuši atbilstošu projekta darba organizācijas sadaļu. Vienīgā reize, kad tā vairāk vai mazāk bija apmierinoša, bija “Citymarket” būvlaukumā, kur darbus vadīja “Re
