Atbilde uz sešu bērnudārzu vadītāju atklāto vēstuli (7. oktobra «ZZ»).
Jelgavas izglītības sistēmas darbību nodrošināt pieņemamā kvalitātē un iestāžu tīklu saglabāt līdzšinējā statusā ar pašreizējiem budžeta asignējumiem nav iespējams, jo uzturēšanas izmaksu pieaugums radījis ievērojamu izglītības budžeta deficītu, bet pilsētas kopbudžeta pieaugums nav sagaidāms.
Jāsaprot, ka lēmuma projekts (par Jelgavas pašvaldības pirmsskolas iestāžu tīkla uzturēšanu, kas paredz ar 2000. gada 1. janvāri nodot privatizācijai sešus bērnudārzus – red.) piedāvā profesionālu risinājumu, lai mazinātu kritiskā finansiālā stāvokļa ietekmi uz izglītības sistēmas funkcionēšanu kopumā un saglabātu to atbilstošā kvalitātē. Administrācija, kas ir profesionāli atbildīga, un Izglītības, kultūras un sporta komiteja, kas ir politiski atbildīga, nevar, neko nedarot, noraudzīties, kā nepietiekamā finansējuma dēļ turpmākā izglītības funkcijas nodrošināšana Jelgavas pašvaldībā kļūst neprognozējama. Neviens necenšas apgalvot, ka lēmums tā pieņemšanas gadījumā uzlabos pirmsskolas izglītības pieejamību maznodrošinātām ģimenēm. Lēmums ir radikāls, bet neizbēgams solis, lai turpinātu pastāvēt skolas un saglabātos zināms pirmsskolas iestāžu skaits ar lielāku sociālu pieejamību nekā privātās iestādes.
Tā vietā, lai vispirms konsultētos par sekām, kas sešām pirmsskolas iestādēm rastos, lēmumu pieņemot, Jūs piedāvājat risinājumu, kas pirmsskolas iestāžu tīklu Jelgavā likvidēs vai padarīs nepieejamu maznodrošinātākām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērni invalīdi. Jūs apstrīdat iespējamību iestādēm pastāvēt kā privātām ar 28,80 latu pašvaldības dotāciju par katru Jelgavā reģistrēto bērnu, kurš apmeklē pirmsskolas iestādi, bet vienlaikus piedāvājat risinājumu visas pirmsskolas iestādes pārveidot līdzīgā statusā! Kur tad ir Jūsu konsekvence? Kā to spēs lielās pirmsskolas iestādes ar 12 grupām, kurās ir arī grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un daudz lielākām izmaksām? Šajā gadījumā tik daudz nozīmes nav iestādes juridiskajam statusam (pašvaldības vai privāta), bet gan finansējumam, ko iestāde saņem par vienu bērnu. Jūs neesat pievērsušas uzmanību apstāklim, ka bērna uzturēšanas izmaksas katrā pirmsskolas iestādē ir atšķirīgas. Vidējās pilsētā pašreiz ir 35,20 latu.
Kardinālus lēmuma projektus departamentā gatavo speciālistu darba grupa, kas analizē situāciju un cenšas prognozēt iespējamās sekas, pretēji uzskatam, ko kultivē atsevišķi masu saziņas līdzekļi, ka tos «cep» nekompetenti ierēdņi, lai par katru cenu «iegrieztu» sabiedrībai, par to saņemot «fantastisku» atalgojumu.
Jebkuram lēmuma projektam ir mērķis, ko nosaka problēma, kas jāatrisina. Un problēma ir – skolas līdzekļu trūkuma dēļ nespēj normāli funkcionēt, bet visas pirmsskolas iestādes nav pilnībā noslogotas. Un lēmuma projekta mērķis ir pārdalīt līdzekļus par labu skolu nodrošināšanai, kas ir obligāta pašvaldības funkcija. LR likuma «Par pašvaldībām»
15. pants kā pašvaldības pienākumu nosaka iedzīvotāju nodrošināšanu ar vietām pirmsskolas iestādēs, nevis to pilnīgu uzturēšanu no pašvaldības budžeta, kā tas ir attiecībā uz skolām. Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka valsts līmenī pirmsskolas izglītība vispār netiek atzīta par valsts funkciju, bet pašvaldībai jārēķinās ar valsts politikas reālo praksi.
Kādēļ šāda pārdale nepieciešama, to uzskatāmi parāda diagrammas, kur redzams, ka pašvaldības asignējumi (skat. līkni «nodokļi») skolām (ar 9,6 tūkstošiem skolēnu) un bērnudārziem (ar apmēram 2000 bērnu) divu gadu laikā ir izlīdzinājušies. Galvenokārt to ietekmējusi valdības politika, jo 1997. gadā valsts pārtrauca mērķdotāciju pirmsskolas pedagogu algām. Tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija sevišķi neiecietīgi vēršas pret ziedojumu vākšanu no vecākiem, jo vispārējai izglītībai saskaņā ar likumu jābūt bezmaksas. Ir vispārzināms, ka skolas (ne tikai Jelgavas) jau vairākus gadus bez vecāku finansiālas palīdzības nespēj nodrošināt mācību procesu. Jau sen izglītība nav bezmaksas un faktiski netiek pildīts Izglītības likums!
Situācijā, kad papildu asignējumus izglītībai nav iespējams iegūt, bet sākotnējais budžeta deficīts izglītības iestādēm sakarā ar apkures tarifu pieaugumu sasniedza 98 000 latu, ir jāpieņem arī nepopulāri lēmumi (turklāt ne viens vien).
Jāatzīst, ka projektā ir redakcionāla nepilnība, kas Jūs acīmredzot maldinājusi, jo runa nav par konkrētas iedzīvotāju grupas pieprasījumu privatizēt, bet gan par iedzīvotāju pieprasījumu (kā tirgus ekonomikas kategoriju) pēc vietām pirmsskolas iestādēs. Pieprasījums, neraugoties uz bērnu skaita ļoti ievērojamo samazināšanos, saglabājies iepriekšējā līmenī (skat. diagrammu), tātad salīdzinoši pat audzis. Tas izskaidrojams ar to, ka arī ekonomiski bērna uzturēšana bērnudārzā vecākiem jau vairākus gadus ir daudz izdevīgāka nekā uzturēšana mājās. Tādēļ lēmuma projekts apspriešanas stadijā ir koriģēts, un teksts skan šādi: «..kā arī ņemot vērā Jelgavas iedzīvotāju augsto pieprasījumu pēc vietām pilsētas bērnudārzos». Tātad – lēmums paredz funkciju saglabāt arī privatizējot. No tā izriet, ka kritēriju atlases pamatā bija bērnudārzu ekonomiskā izdzīvošanas spēja, lai tos, kaut arī citā juridiskā statusā, saglabātu. Bērnudārzu izvērtējumā bija 6 kritēriji.
1. kritērijs – iestādes apjoms (grupu un bērnu skaits). privatizācijai pirmajā kārtā tika piedāvāti tikai mazie (izņemot 16.) 4 grupu un 6 grupu bērnudārzi, jo aprēķini parādīja, ka lielie, turklāt ar speciālajām grupām (invalīdi, redzes, runas defekti), ar ikmēneša dotāciju 28,80 latu eksistēt nevarēs.
2. kritērijs – finansējuma apjoms uz vienu bērnu. Jūsu vadītajās iestādēs tas ir vai nu zemākais (tātad reāli vecāku dalības maksu iespējams pat pazemināt), vai arī atsevišķās – nepamatoti augstāks nekā līdzīgās, kas norāda uz iespēju ekonomēt.
3. kritērijs – ēku tehniskais stāvoklis. Visas ir apmierinošā un labā stāvoklī, turklāt 9. bērnudārzs siltināts, bet 14. – autonoma apkure.
4. kritērijs – iespēja optimizēt saimniekošanas formas. mazajās ēkās, ja īpašnieks to vēlas, tehniski iespējams pāriet uz autonomo apkuri, samazināt apkalpojošā personāla skaitu u.c..
5. kritērijs – izvietojums. Pieejamība un iespēja vecākiem Pārlielupē un centrā izvēlēties gan privātu, gan pašvaldības pakalpojumu (3:3). Izvietojuma dēļ kā izņēmums ir 16. bērnudārzs, jo blakus atrodas arī 22. bērnudārzs (iedzīvotāju pieprasījums nebūs tik liels vienā teritorijā), taču 16. jau ir daļēji iznomāts komercstruktūrām, kas dod papildu ienākumus (reālais piepildījums tajā sen ir stipri mazāks par projektēto).
6. kritērijs – iestādes reālais piepildījums. Trijos 6 grupu bērnudārzos tas aptver tikai 5 grupas no 6 projektētajām.
2000. gadā otrajā kārtā bija paredzēts privatizēt divas pārējās no trijām 6 grupu pirmskolas iestādēm, bet iespējams, ka tas būs jārisina jau tagad.
Perspektīvas privātajam bērnudārzam ir atkarīgas no īpašnieku prasmes saimniekot. Teorētiski Jūsu vadītajām pirmskolas iestādēm tādas ir (skat. kritērijus). Turklāt jāņem vērā, ka var sniegt arī citus, pašreiz vēl aktuālākus, pakalpojumus – tā kā sākumskolas klases Jelgavā ir pārpildītas, var atvērt 1.– 4. klases u.c. Tāpat jārēķinās ar to, ka arī ne visi lielie pašvaldības bērnudārzi saglabāsies, jo to diktēs demogrāfiskā situācija (skat. diagrammu). Tikai tad, kad kāds no tiem būs jāslēdz pieprasījuma trūkuma dēļ, varēs patētiski runāt par likvidāciju. To labi prot žurnāliste Anda Oša, jo savā komentārā, neuzskatīdama par vajadzīgu noskaidrot arī tās puses viedokli, kas lēmuma projektu gatavoja, un nepārliecinājusies par mistisko aprēķinu pareizību, maldina lasītājus, ka 28,80 latu privatizējamās iestādes saņems tikai vienu mēnesi. Lēmuma projektā dotācija ir paredzēta katru mēnesi, kamēr iestāde pilda pirmsskolas iestādes funkciju. Bet, ko lai dara, ja tik ļoti vajag sensāciju – likvidē! Tajā pašā laikā aprēķini, kurus cienījamās bērnudārzu vadītājas mēģina pasniegt kā absolūtu patiesību, liek šaubīties, jo pašreizējās Jūsu šo pirmsskolas iestāžu izmaksas vienam bērnam (bez produktiem ēdināšanai, kurus jau no padomju laikiem apmaksā vecāki un kuru summa ir līdz 12 latiem mēnesī) ir šādas:
16. bērnudārzā – 46,20,
14. bērnudārzā – 37,21,
6. bērnudārzā – 32,18,
8. bērnudārzā – 30,07,
9. bērnudārzā – 28,24,
13. bērnudārzā – 32,70.
Secinājums: visi bērnudārzi var pastāvēt arī pēc statusa maiņas (pat 16., ja paplašinās telpu iznomāšanu komercstruktūrām).
9. bērnudārza vadītāja nav pat aprēķinājusi, ka lēmuma pieņemšanas rezultātā saņems vairāk par vienu Jelgavas bērnu nekā līdz šim. Tātad vecāku dalības maksu pat iespējams samazināt!
Skolu valde apsekoja visas pirmsskolas iestādes un apkopoja datus par faktisko apmeklējumu, kas daudzās iestādēs atklāja visai nepievilcīgus rādītājus – mēs turpinām uzturēt nenokomplektētas grupas, ēku reālais piepildījums tālu atpaliek no projektētā.
Ar ekonomēšanu arī ir tā, kā ir. Vai pašvaldībai jebkuros apstākļos jāturpina uzturēt viss tīkls? Pēc apsekošanas rezultātiem vēstulē paustie aicinājumi skan visai demagoģiski: meklēt pašfinansēšanās iespējas, racionālāk izmantot budžeta līdzekļus, apsaimniekot neizmantotās telpas, ekonomēt siltumenerģiju, elektroenerģiju. Pavisam vienkāršs jautājums: kas to liedza darīt līdz šim?
Varbūt tad tiešām problēma nebūtu jārisina tik radikāli. Patiesība ir vēl skaudrāka: neviens no sešiem bērnudārziem nav īpaši centies meklēt un ieviest alternatīvas pirmsskolas izglītības pakalpojuma piedāvājuma formas, to racionalizēt.
Kaut vai daži piemēri. Daudziem Rīgā strādājošajiem vecākiem nepieciešams, lai pirmsskolas iestāde sāktu darboties no pulksten 6.30 un bērnu varētu izņemt 20.30. Šo pieprasījuma vietu aizņēma pašreiz vienīgais privātais bērnudārzs Jelgavā, kurš nesaņem nekādu pašvaldības dotāciju. Daži apsvērumi liek domāt, ka tieši tur aizguvāt «aprēķināto» skaitli 60 latu mēnesī par bērnu. Rotaļu grupas, kur vecāki var atvest bērnu uz dažām stundām, ja grib doties uz teātri vai citur, savulaik arī atvēra bērnu un jauniešu centrs «Junda», nevis kāds no bērnudārziem. Tādēļ neņemiet ļaunā, bet pārliecības, ka visu tik jauki varēs racionalizēt, nav.
Ir jau vēl otra alternatīva – pa vienai vai vairākām slēgt nepilnās iestādes proporcionāli reālajam to apmeklējumam. Vai tā ir labāk?
Var saprast, ka katrs vēlas visiem līdzekļiem (diemžēl ne vienmēr tie ir pietiekami korekti) saglabāt līdzšinējo situāciju. Tā nemaz nav tik neizdevīga – galvenā finansiālā (un bieži arī saimnieciskā) atbildība par iestādes darbības nodrošināšanu nav iestādes vadītājam, bet Skolu valdei, kura diemžēl vairs nespēj balansēt uz izdzīvošanas robežas starp skolām un pirmsskolas iestādēm.
Pat tad, ja lēmums netiks pieņemts, problēma paliks. Visticamāk, ka tad jau 2000. gada laikā nonāksim pie tā, ka vairs fiziski nebūs naudas un daļa iestāžu būs jālikvidē un ēkas jāpārdod. Vai tāds risinājums Jums liekas labāks?
Gunārs Kurlovičs, Jelgavas Domes Izglītības un kultūras departamenta direktors
Agris Celms, deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs
