Valsts finansētā projekta gaitā, kas domāts invalīdu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai, šogad Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāle darbā iesaistījusi divus desmitus invalīdu.
Valsts finansētā projekta gaitā, kas domāts invalīdu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai, šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāle darbā iesaistījusi divus desmitus invalīdu. Daļa no viņiem darba gaitas turpinās arī pēc projekta termiņa beigām.
Šis ir otrais gads, kad valsts piešķīrusi līdzekļus invalīdu bezdarbnieku iesaistīšanai darbā. Pirmajā gadā NVA Jelgavas filiāle projektā iesaistīja 18 pilsētas un rajona invalīdu, lielākā daļa no viņiem arī pēc desmit projekta mēnešiem varēja turpināt darbu. Projekta laikā valsts iesaistītajam bezdarbniekam maksā minimālo algu un piemaksā 50 latu darba vadītājam (nodokļi jāsedz darba devējam). Darba devējs saņem arī vienreizēju 150 latu dotāciju darba vietas iekārtošanai vai instrumentu iegādei. Atkarībā no ergoterapeita slēdziena iespējams papildus saņemt līdz 500 latu lielu atbalstu darba vietas pielāgošanai un darba vides pieejamībai.
NVA Jelgavas filiāles nodarbinātības organizatore Anita Dolace ievērojusi, ka šogad par invalīdu nodarbinātību vairāk domājušas pašvaldības. Jaunsvirlaukas pagasta Padomes un izglītības un aktivitāšu centra “Līdumi” ieinteresētība ļāvusi darbā iesaistīt divus invalīdus ratiņkrēslos. Edīte Jegorova “Līdumos” sagaida Sabiedriskā interneta pieejas punkta apmeklētājus, viņu rīcībā ir pieci datori. Pirms tam Edīte ilgu laiku nav strādājusi un par datoriem bijis tikai vispārīgs priekšstats. Šajā laikā viņa apguvusi visu apmeklētāju apkalpošanai nepieciešamo un prot rīkoties arī ar citu biroja tehniku un kases aparātu. Tiesa, informācijas tehnoloģijas nemitīgi attīstās, tāpēc nekad nepienāks brīdis, kad varētu teikt “nu es visu zinu”. Tādās reizēs atsaucīgie kolēģi neliedz padomu. Par viņiem Edīte teic tikai labu. Savukārt centrā saka E.Jegorovu raksturo kā pozitīvās enerģijas lādiņu – pirmajos mēnešos pēc darba dabūšanas burtiski lidojusi. Enerģiju viņa smeļoties ticībā un kordziedāšanā. Pēc tam, kad projekts būs beidzies, Edīte darbu “Līdumos” turpinās. Viņa pieļauj, ka tad piemērotāka būtu pusslodze, jo astoņas stundas reizēm liekas pārāk ilgs laiks. Līdz šim nokļūšana uz darbu problēmas nav radījusi, jo Edīte dzīvo netālu daudzstāvu namā. Vienīgi puteņa dienās palīdzējuši kaimiņi.
Jānis Nagliņš “Līdumos” ir ārpusstundu darba organizators, vada ādas apstrādes pulciņu. Viņš ratiņkrēslā nonācis īpašuma atgūšanas laikā pirms 14 gadiem pēc kritiena no klētsaugšas. Pirmie divi gadi līdz pilnīgai situācijas apjausmai bijuši visai smagi. Pēc tam sākušies meklējumi. Ar invalīdu apvienības “Apeirons” starpniecību Jānis iesaistījies Sorosa fonda finansētajā projektā un apguvis ādas apstrādes iemaņas, kam ir zināma līdzība ar savulaik iegūto drēbnieka amatu. Pēc tam sācis gatavot dažādus izstrādājumus pagasta un apkārtnes ļaužu vajadzībām. Tad iesaistījies skolas bērnu izglītošanā, taču līdz ar prasību maiņu no darba skolā nācies aiziet. Tomēr pavisam darbam skolā ar roku vēl nav atmests. Ja izdotos rast piemērotu risinājumu, Jānim nekas nav pretī iegūt darbam nepieciešamo pedagoģisko izglītību.
Bet tikmēr skolas bērni pēc mācību stundām ādas apstrādes niansēs iedziļinās “Līdumos” un ir gandarīti, ka pašu rokām izdevies izgatavot blociņu, iesiet to vākos, izgatavot kārbiņu vai citus izstrādājumus. Arī pieaugušie tik ilgi skatījušies uz bērnu darbošanos, ka nav nocietušies, tāpēc labprāt iesaistījušies ādas apstrādes iemaņu apguvē. Jānis saka paldies pagasta priekšsēdētājai un “Līdumu” meitenēm par atbalstu viņa idejām, jo ādas pulciņa darbības nodrošināšana izmaksā daudz.
Pašlaik Jaunsvirlaukā ar valsts atbalstu top krīzes centrs, kur Jānim būšot izveidota atsevišķa darbnīca. “Līdumos” viņa darba vieta izvietota semināru zālē – pirms darba nepieciešamās sagataves un instrumenti jāizņem, pēc darba – atkal jāsaliek skapī. Darbnīcā būs ērtāk.
Divus invalīdus bezdarbniekus projektā iesaistījusi Glūdas pagasta Padome. Paraolimpisko spēļu dalībniece Maija Emulova – Kirica strādā kā sociālā aprūpētāja. Savukārt invalīds no bērnības ar attīstības traucējumiem iesaistīts dažādos palīgdarbos. Arī viņi pēc projekta beigām turpināšot pastāvīgu darbu.
Atšķirībā no uzņēmumiem, kur izpeļņa atkarīga no padarītā, pašvaldībās un apkalpojošajā sfērā invalīdiem pēc projekta beigām mazāk nākas izjust skarbo realitāti. Piemēram, līdz šim atsaucīgi invalīdus darbā iesaistījis un pēc projekta beigām ar darbu nodrošinājis rotaļlietu izgatavošanas uzņēmums “KKR”. Projekta laikā, kad garantēta minimālā alga, projektā iesaistītais cilvēks arī finansiālā ziņā saņem nozīmīgu atspaidu. Taču pēc projekta beigām, kad nopelnītais atkarīgs no padarītā, ienākumi ievērojami sarūk. Taču situācijas ietekmēšana vairs nav NVA spēkos.
