Dabas draugi beidzot var kliegt urrā!, jo vismaz vienā «kaujā» viņiem izdevies uzvarēt.
Dabas draugi beidzot var kliegt urrā!, jo vismaz vienā “kaujā” viņiem izdevies uzvarēt. Vairāk nekā sešus gadus ilgā cīņa par nelikumīgi uzceltas vasaras mājas nojaukšanu Vaidavas ezera krastā noslēgusies ar taisnības uzvaru, un tās īpašnieks ēku jau nojaucis. Tiesa, viņš ne pie kā nav vainīgs, jo “strīdus ābolu” saņēmis kā parāda atmaksu, bet māju tik un tā nācās nojaukt. Gaujas Nacionāla parka, kura teritorijā minētā nelikumīgā būve atradās, darbinieki par šo uzvaru ir priecīgi un neslēpj, ka tikai, pateicoties viņu neatlaidībai, izdevies panākt šādu rezultātu. Tiesas process ticis mākslīgi kavēts, likti dažādi šķēršļi, šķiet, cerot, ka “zaļie” liksies mierā, bet, kad manīts, ka taisnības cīnītāji nedomā atkāpties, nekas cits neatlicis, kā likt māju nojaukt. Tagad ēkas vietā slejas vien vientuļš dūmenis un mazmājiņa, taču arī tas saimniekam būšot jānojauc. Ja tuvāko mēnešu laikā pie Vaidavas krasta nezaļošot zālīte, nelikumīgās mājas īpašniekam nāksies maksāt soda naudu.
Var jau teikt – kas nu tas par sasniegumu – panākta vienas mājeles nojaukšana, bet šis gadījums kā pirmais tāds notikums nenoliedzami ieies ja ne Latvijas, tad vismaz “zaļo” sasniegumu vēsturē, lai gan problēma ar nelikumīgi uzceltajām būdiņām, lepnām savrupmājām un pat daudzdzīvokļu namiem būvinspektoriem un citām atbildīgām amatpersonām, kā arī vides aizstāvjiem galvassāpes radīs, manuprāt, ne tikai dažus tuvākos gadus, bet pat tuvāko desmitgažu vai pat vēl ilgākā laika posmā. Gan plašsaziņas līdzekļos, gan valdības sēdēs ne reizi vien minēti neskaitāmi projekti, kas īstenoti nelikumīgi. Kaut vai atceramies nelaimīgo kāpu, kuru vispirms noraka, bet pēc ilgām cīņām taisījās atkal uzbērt. Taču lielākā daļa lietu noklust. Un likumību atjaunot neizdodas. Nav jau arī nekāds brīnums, ka tā notiek – Vaidavas gadījums tam ir uzskatāms piemērs – kurš gan gribēs vairāk nekā sešus gadus cīnīties kā Dons Kihots ar vējdzirnavām. Un vēl nevar zināt, vai iznākums patiešām būs taisnīgs, jo ir precedenti, ka nelikumīgi būvētajās ēkās mīt cilvēki un tās neviens negrasās nojaukt.
Likumdošana, kas saistīta ar nelikumīgo būvju nojaukšanu, vismaz pēc vides speciālistu domām, ir nesakārtota, bet nez kāpēc līdz šim Ekonomikas ministrija šo jautājumu risināšanai nav ķērusies klāt. Tagad gan izskan solījumi, ka Vides ministrija darīs visu, lai paātrinātu jaunu likumdošanas aktu, kas atvieglotu šo procesu, bet, cik ilgs “iešūpošanās” laiks būs vajadzīgs, to rādīs nākotne. Diemžēl, lai cik tas bēdīgi skanētu, pieredze rāda, ka kaut ko radikāli mainīt mūsu valdības “aparātam” izdodas, ja tas vispār notiek, dažu gadu laikā.
Laikam jau taisnība tiem cilvēkiem, kas saka – atbildīgām amatpersonām ir bailes vai slinkums ķerties klāt nopietnām lietām. Daudz vieglāk ir nosodīt kādu par nelikumīgu šķūnīša uzcelšanu vai sienas nojaukšanu dzīvoklī. Tikmēr blakus mājām, kas patlaban aug kā sēnes pēc lietus, no jauna tiek slietas būves, kuru celtniecībai atļauja nav dota. Tādos brīžos gribētos, lai kā tajā pasaciņā par trijiem sivēntiņiem atnāk vilks, kas ar vienu vai, sliktākajā gadījumā, diviem elpas pūtieniem aizpūš visas nelikumīgi celtās būdas pa gaisu. Bet pat šajā pasakā nabaga pelēcim nākas vilties, jo Nuf – Nufa celtā māja nav vis nojaucama. Nu gluži kā dzīvē – ir taču mājas, kas mūsu “pelēčiem” nav pa “zobam”.
