«Krīze Eiropā būs, tikai neviens nezina, kad. Ražotnes paplašināšanu arī var saukt par gatavošanos krīzei – ja spēsim to pārdzīvot, ražosim tālāk,» saka dzesētāju ražotāja «AKG Thermotechnik Lettland» Jelgavas rūpnīcas vadītājs vācietis Gerhards Ritcmans, kurš Latvijā dzīvo septiņus gadus. Uzņēmumam, kas iegulda peļņu attīstībā, valdība, novērtējot plānotās investīcijas, šonedēļ piešķīra ievērojamu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.
Ekonomikas ministrijas Investīciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisija pozitīvi novērtējusi «AKG Thermotechnik Lettland» iesniegto investīciju projektu, jo tas atbilda visiem kritērijiem, kuros tiek vērtēta investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, iegūtais punktu skaits bija ievērojami augstāks nekā minimāli noteiktais. Tāpēc ministrija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par iesniegtā investīciju projekta atbalstīšanu. «AKG Thermotechnik Lettland» ieguldījumi ir 6,94 miljoni latu, līdz ar to komersantam pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 1,73 miljonu latu apmērā, skaidro ministrija. Brīvas vietas arī tagadG.Ritcmans stāsta, ka ieguldīt visu peļņu attīstībā ir īpašnieka lēmums. Jauns ēkas korpuss ar aprīkojumu Aviācijas ielā varētu tapt gada laikā. «Ceram, ka viss izdosies. Kad būvējām tagadējo ēku, projektētāji pieļāva kļūdu, bija jālabo. Celtnieki Latvijā un arī citur ne vienmēr visu izdara tā, kā ir plānā,» gan smaidot saka ražotnes vadītājs. Tomēr arī šoreiz kā būvnieks tiks izvēlēta vietējā firma.Modernizējot ražotni, pašreizējiem vairāk nekā 200 darbiniekiem pievienosies vēl virs 100. Pašlaik jau sākta infrastruktūras – elektrības piegādes sistēmu – izbūve. «Turpināsim darīt to, kas mums padodas vislabāk – ražosim radiatorus. Vienkārši visu paplašināsim un modernizēsim,» par projektu mazrunīgs ir G.Ritcmans, kurš laikrakstam arī neļauj fotografēt ražošanas procesu, lai par to pēc iespējas mazāk uzzinātu konkurenti.Neatklāj viņš arī, kāda ir vidējā darbinieku alga: «Pašlaik mums ir desmit brīvu darba vietu. Tie, kas grib strādāt, lai sūta savus pieteikumus. Ja viens otram derēsim, sāksim runāt par konkrētu atalgojumu. Svarīgi, lai darbinieks ir mērķtiecīgs, lai ir darba kultūra, bet darīt konkrētas lietas iemācām uz vietas.» Apmēram 40 procentu no strādājošajiem ir sievietes. Uzņēmuma teritorijā ir ēdnīca, darbinieki bez maksas var izmantot vairākus Zemgales Olimpiskā centra pakalpojumus.Pats G.Ritcmans pirms nonākšanas Latvijā 20 gadu strādājis dažādos uzņēmumos Vācijā. Pašlaik viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā, saprot arī latviski, bet mācīties runāt pašam neesot laika. «Toties man ir vismaz 200 skolotāju, kas māca būt pacietīgam,» pēc kārtējā telefona zvana viņš smaidot nosaka.Strādnieks uzreiz labs nebūsVairāk nekā 50 procentu saražotās uzņēmuma produkcijas nonāk «mātes zemē» Vācijā, taču Jelgavā top dzesētāji arī kompresoru, lauksaimnieciskās un celtniecības tehnikas ražotājiem Anglijā, Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Dienvidkorejā, Krievijā, ASV. «Visa produkcija pamet Latviju, jo mums te nav klientu,» piebilst G.Ritcmans.Rūpnīcā pēc individuāliem klientu pasūtījumiem top ap 200 veidu radiatoru. «Esam maksimāli «noīsinājuši» tos darbus, kas klientiem nav vajadzīgi. Un maksājam darbiniekiem labas algas. Ja kāds vadītājs domā, ka strādnieks uzreiz būs labs, viņš maldās. Jādomā par katra stiprajām pusēm, un tās jāattīsta,» par darba ražīguma nodrošināšanu stāsta ražotnes vadītājs.Fondi tikai ierobežo«Zinājām, uz kurieni nācām, un neko ideālu negaidījām, jo ideāls neeksistē. Bet infrastruktūra šeit bija, tā attīstās, savukārt mēs pilsētai dodam nodokļus un darba vietas,» par darbu Jelgavā saka ražotnes vadītājs, atgādinot, ka pilsēta par rūpnīcas atrašanās vietu izvēlēta, jo Jelgavā ir senas autobūves un metālapstrādes tradīcijas, līdz ar to netrūkst darbinieku ar attiecīgu pieredzi.Viņš slavē arī valsts nodokļu sistēmu, kas esot saprotamāka nekā Vācijā: «Vācijā raksti un rēķini pēc sarežģītām formulām divas dienas, atdod datus dienestam, kas visu ilgi skaita. Bet Latvijā gala rezultāts uzzināms ļoti ātri. Nedrīkst valstij pārmest, ka nodokļi pārāk augsti, jo par šo naudu tai jānodrošina savas funkcijas – veselības aprūpe, izglītība, infrastruktūra. Mēs esam atkarīgi tikai no saviem klientiem, ne no valsts vadības vai ministra. Galvenais, ka valdība pašlaik ir stabila.»Eiropas Savienības fondu līdzekļus uzņēmums attīstībai izmantot neplāno, jo tie «tikai ierobežojot». «Jāpatērē ļoti daudz enerģijas, lai projektu uzrakstītu. Bet savā izvēlē esat ierobežoti, jo varat pieteikties tikai konkrētiem pasākumiem,» pauž G.Ritcmans, kurš par uzņēmuma veiksmes atslēgu uzskata mākslu redzēt katrā lietā iespēju.Atbalstīti četriKopš 2011. gada, kad atjaunotas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, ko valdība piešķir par veiktām investīcijām, Ministru kabinets atbalstījis četrus uzņēmumus – akciju sabiedrību «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», kompāniju «Tērvetes AL» un SIA «AKG Thermotechnik Lettland». Pašlaik saņemts un tiek izvērtēts vēl viens projekta pieteikums, kura nosaukumu Ekonomikas ministrija pagaidām minēt nevarot. Par «AKG Thermotechnik Lettland»Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bija 18,7 miljoni latuPeļņa 2011. gadā – 2,6 miljoni latu, 2010. gadā – vairāk nekā 600 tūkstošiLai apmierinātu arvien augošo pieprasījumu pēc uzņēmuma produktiem, 2011. gada beigās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas un pieņemti jauni darbinieki2012. gadā uzņēmuma vadība plāno aktīvi turpināt klientu piesaisti Latvijā komersants reģistrēts 2003. gadāAvots: Uzņēmuma 2011. gada pārskats
