Novecojusi un vajadzībām neatbilstoša izglītības sistēma, iedzīvotāju pasivitāte un nespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi, niecīgais pašnodarbināto un mazo uzņēmēju skaits – šie un citi faktori vakar Jelgavā notikušajā diskusijā tika minēti kā galvenie iemesli, kāpēc Latvijā krīze radījusi tik lielu nabadzību un kāpēc nesokas ar tās drīzu novēršanu.
Šī un citviet Latvijā jau notikušās reģionālās diskusijas ir atbilde uz ES lēmumu 2010. noteikt par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā ietvaros Labklājības ministrija ar ES atbalstu un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām rīko vērienīgus pasākumus visā Latvijā – arī informatīvos seminārus, konferences, tematiskās dienas. Zemgalē – salīdzinoši labākAptuveni 26 procenti iedzīvotāju Latvijā ir pakļauti nabadzības riskam, liela daļa no viņiem – jaunieši, klātesošos ar skarbo realitāti iepazīstināja labklājības ministrs Uldis Augulis. Tāds pats esot vidējais rādītājs Zemgalē, krietni mazāks procents ir Rīgā un tās apkārtnē, savulaik Latgalē tādi esot vairāk nekā 40 procenti iedzīvotāju. Viņš atgādināja, ka valsts atbalsta pašvaldības sociālo pabalstu izmaksai, līdzfinansējot garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļu pabalstu izmaksu, tomēr ar pabalstiem nevarot «aizrauties». Esot jāmeklē veidi, kā veicināt pašnodarbinātību un mikrouzņēmumu attīstību, kurā Latvija esot vissliktākajā situācijā ES. Jelgavas mērs Andris Rāviņš bija kritisks pret valsts realizēto politiku, kas ne vienmēr rosinot uzņēmējdarbības attīstību, piemēram, skolēnu autobusu konkurss, kura noteikumos ietvertās prasības nav ļāvušas tajā piedalīties vienīgajam vietējam ražotājam – firmai «AMO Plant». Viņaprāt, jāmaina arī izglītības sistēma, lielāku uzsvaru liekot uz arodizglītību. Par to liecinot lielais vidusskolu beidzēju skaits, kas jau pēc pirmā semestra pamet studijas augstskolās un kuru teju vienīgā iespēja esot doties «uz Īriju lasīt gurķus». Savukārt kā pašvaldības labo darbu trūcīgo atbalstam viņš minēja baznīcām piešķirtos līdzekļus zupas virtuvēm. Pēc ēdiena pašlaik ik dienu nākot ap 300 cilvēku, turklāt rindā stāvot arvien jaunāki.
Nabadzības izplatība maina stereotipusNevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja padomāt par asociācijām, kas pārtikušiem cilvēkiem saistās ar nabadzīgajiem, piemēram, tādiem stereotipiem pilniem secinājumiem kā «ja grib, darbu vienmēr var atrast» vai «lielākā daļa sociālo palīdzību izmanto ļaunprātīgi, jo negrib strādāt». Kā norādīja biedrības «Integrācijas centrs» pārstāve Guna Garokalna-Bihela, šajos priekšstatos daudz kas varētu būt mainījies, jo, piemēram, lepna māja ne vienmēr liecina par īpašnieku turību, turklāt aizvadītais pusgads ir liela mācība visiem, jo nezinām, kādā situācijā paši varam nonākt. Pēcpusdienā atsevišķās darba grupās tika apkopoti priekšlikumi sociālās iekļaušanas politikas uzlabošanai.
