«AnRu motors» muzejs nosvinējis viena gada pastāvēšanas jubileju, kuru atzīmēt ikvienu aicināja muzeja saimnieki brāļi Ruslans Grigorovičs un Andris Bugnēvics. Apmeklētājiem bija reta iespēja ne tikai pašiem savām acīm redzēt padomju laika spēkratus, bet arī tos aptaustīt un pat apsēsties pie to stūres. Paralēli muzeja pastāvīgajiem eksponātiem bija iespēja apskatīt arī citus restaurētus padomju laika automobiļus, ar kuriem uz pasākumu ieradās vairāki viesi.
Muzejā jauns eksponāts
No svētdienas muzejā apskatāma arī 1955. gada «Pobeda», kura brāļu īpašumā ir kopš 2011. gada augusta un atvesta no Skaistkalnes. Mašīnu sākts restaurēt pagājušajā rudenī, trūkstošās detaļas ņemot no «donora» automašīnas, darbos palīdzējuši arī autoservisa darbinieki. Tā kā garāžā pavadīta ne viena vien nakts, R.Grigorovičs pasākumā par sapratni pateicās sievai: «Viņai ir visgrūtāk, kad manis nav mājās. Taču viņa ir gudra sieviete, saprot, ka mašīnas ir mana aizraušanās un es tā atpūšos. Pēc darbošanās garāžā garastāvoklis uzlabojas, kaut ir bijuši arī gadījumi, kad skrūvgriezis lido pa gaisu.»
R.Grigorovičs stāsta, ka ar katru restaurēto mašīnu rezultāts izdodas arvien labāks, tāpēc par «Pobedu» ir sevišķs prieks. Taču vislabākā un visskaistākā mašīna vēl tikai priekšā. Kura tā būs, viņš nevarēja nosaukt: «Tāpat kā ar sievieti – tu ieraugi un saproti, ka tā ir īstā un vienīgā.»
Prieks par cilvēku interesi
Kaut arī «Pobedas» restaurācija tikko pabeigta, brāļiem prātā jau citi darbi. Nākamajā vasarā tiek plānots piedalīties apmēram 13 tūkstošu kilometru pārbraucienā Rīga–Vladivostoka ar RAF mikroautobusu. Tāpēc pa gadu jāsagatavo «Latvija», lai tā izturētu garo ceļu.
Pie antīko automobiļu detaļām brāļi tiek dažādi – daudzi seniori piedāvājot apmeklēt savu garāžu un paskatīties, vai neesot atrodams kas noderīgs, savukārt citi piedāvā kaut ko iegādāties, notiekot arī maiņas.
Muzeja gada jubilejas svinības apmeklēja arī Tatjana Zakse ar kungu Tālivaldi Zaksi. T.Zakse apbrīno abu brāļu paveikto: «Pasakaini, malači – viņi dara ļoti labu darbu. Tikai vietas gan viņiem vajag vairāk un šādus pasākumus biežāk. Mēs ar vīru aprunājāmies, ka pameklēsim garāžā, varbūt atradīsim kaut ko noderīgu. Lai rīkojas, pilsētai un viņiem pašiem tas ir vērtīgi.» T.Zaksis ar žiguli nobraucis 27 gadus, tāpēc viņam laimējies apskatīt labi pazīstamas mašīnas.
Muzeja eksponāti bez maksas aplūkojami jebkurā laikā – tos var skatīt caur stikla sienu. Kā stāsta brāļi, muzejs radies pavisam nejauši – nav bijis, kur turēt restaurētos automobiļus, tāpēc izveidojuši šādu vietu. A.Bugnēvics saka – kaut ko labu pilsētai cilvēki maz dara, gribētos, lai katrs paveiktu vairāk nekā otrs. «Protams, tie bija lieli ieguldījumi. Taču tad tu redzi – cilvēki iet garām, apstājas un skatās. Viņiem ir prieks, un man arī uzreiz ir prieks redzēt to dzirksteli acīs. Kad bērni atnāk, viņi nemaz nezina, kas tās ir par mašīnām. Tā ir mūsu vēsture, kas jāzina,» ar degsmi stāsta R.Grigorovičs. ◆
