Cukurbiešu audzētājiem pavasaris tuvojas kā rūgts kamols. Vairumam joprojām nav samaksāts par pērno ražu, lai gan ir beidzamais laiks plānot sējumu platības, gādāt mēslojumu un degvielu…
Cukurbiešu audzētājiem pavasaris tuvojas kā rūgts kamols. Vairumam joprojām nav samaksāts par pērno ražu, lai gan ir beidzamais laiks plānot sējumu platības, gādāt mēslojumu un degvielu… Lūk, pēdējo nedēļu bezkaislīgā hronika, kas visu cukura nozari Latvijā pārvērtusi vienā lielā jautājuma zīmē.
17. februāris. Ministru kabinets pieņem rīkojumu “Par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu 2004. gadam”, kas paredz minimālās cukurbiešu iepirkuma cenas pielīdzināt ES cenām. Noteikts, ka pamatkvotas jeb A kvotas cukurbiešu minimālā iepirkuma cena šim gadam būs 46,72 eiro (31,58 lati) par tonnu, bet papildu jeb B kvotas cukurbiešu cena – 28,84 eiro (19,5 latu) par tonnu. Valdība nolēma, ka par cukurbietēm varēs samaksāt latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa norēķinu dienā.
Cukurbiešu minimālā iepirkuma cena šogad būs augstāka nekā pērn. Pagājušajā gadā tā bija 18,80 latu par tonnu A kvotas cukurbiešu un 13,15 latu par tonnu B kvotas cukurbiešu.
Zemkopības ministrija norāda, ka saskaņā ar likuma “Par cukuru” normām MK katru gadu līdz 1. martam ar rīkojumu nosaka cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu. Taču 2004. gada 1. maijā šīs cenas noteiks Eiropas Padomes regula par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju. Cukurbiešu minimālajām iepirkuma cenām ir jāatbilst ES cenām, jo cukurbietes tiks novāktas un cukurs ražots, kad Latvija būs ES dalībvalsts.
18. februāris. Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisija sākusi skatīt grozījumus likumā par cukuru, kas nepieciešami, lai saskaņotu Latvijas un ES likumdošanu šajā sektorā.
Tā kā cukurfabrikas un cukurbiešu audzētāji nespēj noslēgt ES nosacījumiem atbilstošu līgumu par minimālo cukurbiešu iepirkumu cenu, komisija nolēma atlikt grozījumu likumā “Par cukuru” turpmāku skatīšanu Saeimā.
Līdz ar Latvijas pievienošanos ES spēkā būs regula, kas paredz, ka starp cukurbiešu audzētāju organizāciju un cukura ražotājiem ir jānoslēdz līgums. Vienošanās mērķis ir definēt minimālās garantijas, kuras pieprasa gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražotāji.
Tādēļ Saeimas komisija nolēma aicināt Zemkopības ministriju vēlreiz organizēt ieinteresēto pušu sarunas, lai panāktu vienošanos šajā jautājumā, jo līgumam jābūt noslēgtam. Tajā pašā laikā Saeimas deputāte Anna Seile minējusi dzirdēto neoficiālo informāciju, ka Jelgavas Cukurfabriku gatavojas pārpirkt dāņu investors. Deputāte izteica pieņēmumu, ka līguma slēgšana tiek apzināti bremzēta, jo fabrikas cena varētu būt augstāka, ja šāda vienošanās netiek parakstīta.
4. marts. Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par cukuru”, kas nepieciešami, lai saskaņotu Latvijas un ES likumdošanu šajā sektorā. Līdz ar Latvijas pievienošanos ES spēkā būs regula par cukura nozares tirgus kopēju organizāciju. Tā paredz, ka starp cukurbiešu audzētāju organizāciju un cukura ražotājiem jānoslēdz līgums. Vienošanās mērķis ir definēt minimālās garantijas, kuras pieprasa gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražotāji.
Tā kā individuāliem cukurbiešu piegādes līgumiem jātiek slēgtiem laikā, kad Latvija vēl nebūs ES dalībvalsts, bet cukurbietes tiks novāktas, kad Latvija tāda jau būs, nepieciešams, lai jau tagad ar cukurfabrikām un cukurbiešu audzētāju sabiedrisko organizāciju tiktu noslēgts līgums, kas atbilstu ES nosacījumiem, īpaši par cukurbiešu iepirkuma cenu, kas ES ir augstāka nekā pašlaik Latvijā, norādīja likumprojekta autori.
Pagaidām cukura ražotāji un cukurbiešu audzētāji nav panākuši kompromisu un līgums nav noslēgts.
Tostarp Liepājas zemnieki rīkojušies kā rūdīti separātisti: Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienības (LRCAA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš 9. martā ar akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” vadību parakstījis cukura nozares līgumu, par ko citi cukurbiešu audzētāji pauduši sašutumu.
Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija (LCAA), kas apvieno galvenokārt akciju sabiedrības “Jelgavas Cukurfabrika” biešu piegādātājus, uzskata, ka līgums parakstīts vienpersoniski, turklāt rupji pārkāpjot visu cukurbiešu audzētāju intereses.
Savukārt A.Vējš pastāv uz to, ka minētais līgums attieksies uz akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” cukurbiešu piegādātājiem. Parakstīt līgumu un panākt kompromisu šajā jautājumā viņu deleģējusi LRCAA valde.
Tomēr LCAA valde, kā arī divi LRCAA valdes locekļi paziņo un publiski nosoda A.Vēja rīcību, norobežojas no turpmākās viņa darbības un neatzīst noslēgto nozares līgumu. “Arnim Vējam netika dotas pilnvaras parakstīt nozares līgumu,” uzsvērts publiskajā paziņojumā, kurā arī teikts, ka ES cukura nozare ir viena no visregulētākajām un tajā stingri noteiktas arī cukurbiešu audzētāju un cukura ražotāju attiecības.
LCAA, kuras biedriem pieder 80% cukurbiešu piegādes pamatapjoma, pērn vasarā sāka darbu pie nozares līguma izstrādes un iesniedza Zemkopības ministrijā priekšlikumu veikt grozījumus likumā “Par cukuru”. ZM tika rosināta noteikt, ka starp cukurbiešu audzētāju sabiedrisko organizāciju un cukurfabrikām ir jānoslēdz nozares līgums, pirms tiek slēgti līgumi ar katru biešu audzētāju par noteikta apjoma piegādi. Līgumā jānosaka vispārējās cukurbiešu audzētāju un cukurfabriku tiesības un pienākumi, kā arī dažādu piemaksu – par paaugstinātu cukura saturu cukurbietēs, transporta, par cukurbiešu piegādēm – apjoms. Šāds nozares līgums dod iespēju cukurbiešu audzētājiem piedalīties līguma nosacījumu izstrādē un panākt kompromisu starp audzētājiem un cukurfabrikām, nepieļaujot pārstrādes uzņēmumu diktātu, teikts paziņojumā.
Tā kā līgumi par cukurbiešu piegādi tiks slēgti, Latvijai vēl neesot ES sastāvā, bet cukurbietes audzētas, piegādātas un cukurs ražots un pārdots jau ES, cukurbiešu audzētājiem bijis svarīgi, lai līgumi tiktu noslēgti atbilstoši ES prasībām.
Latvijā ir divas cukurbiešu audzētāju sabiedriskās organizācijas – LCAA un LRCAA. Tā kā LCAA biedriem ir lielākais cukurbiešu piegādes pamatapjoms, tā uztur cukurbiešu audzētāju reģistru saskaņā ar likumu “Par cukuru”.
Pagājušā gada nogalē LRCAA izteica vēlmi strādāt kopā ar LCAA pie nozares līguma izstrādes. Tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija trīs valdes locekļi no katras sabiedriskās organizācijas. Līdz šā gada 1. martam notikušas astoņas darba grupas sēdes, kurās netika panākts kompromisa variants nozares līgumam, jo cukurfabriku piedāvājums nebija darba grupai pieņemams.
27. februārī. LCAA kopsapulcē, kurā piedalījās 85 procenti biedru, vienbalsīgi atbalstītas darba grupas izvirzītās minimālās prasības cukurfabrikām par nozares līguma nosacījumiem un valde pilnvarota turpināt sarunas darba grupā.
Darba grupa turpināja darbu pie nozares līguma projekta saskaņošanas ar cukurfabrikām. Tomēr
A.Vējš parakstījis nozares līgumu ar Liepājas Cukurfabriku, nesagaidot grozījumu likumā “Par cukuru” stāšanos spēkā. Grozījumos noteikts: ja nozares līgums netiek noslēgts, tā saistības nosaka Ministru kabinets.
Lai gan līgums noslēgts ar vienu cukurfabriku, abas cukura ražotājas nepārprotami uzskatīs, ka ar šo vienošanos ir noslēgts nozares līgums. LCAA vadītājs Uldis Caune pauž, ka līgums ir cukurbiešu audzētājiem neizdevīgs, jo tajā nav ietverti trīs zemniekiem svarīgi punkti – nav noteikta atmaksa par piegādātajām cukurbietēm atkarībā no termiņa, nav noteikta kompensācija par piegādātajām cukurbietēm attālumā līdz 50 kilometriem, nav ietvertas piemaksas par cukurbiešu vēlajām piegādēm.
Savukārt A.Vējš komentē: “Liepājas zemnieki ir gatavi piekāpties, bet Jelgavas – ne.” Viņš uzskata: nav teikts, ka nozares līgumam obligāti ir jābūt vienam. “Redzējām situācijas nopietnību, redzējām, ka līgums nebūs parakstīts,” sacīja A.Vējš, skaidrojot, ka Liepājas cukurbiešu audzētāji nolēma atbalstīt kompromisa risinājumu. Viņš noraidīja pārmetumus par līguma parakstīšanu, neinformējot kolēģus, jo darba grupu esot informējis par apvienības kopsapulces lēmumu parakstīt nozares līgumu ar Liepājas Cukurfabriku.
Savukārt LCAA vērsusies ZM, lūdzot juristu skaidrojumu, vai
A.Vēja panāktā vienošanās ar Liepājas Cukurfabriku nozīmē, ka nozares līgums ir parakstīts.
ZM paziņojusi, ka Liepājas zemnieku noslēgtā vienošanās ar Liepājas cukurfabriku nav vērtējama kā cukura nozares līgums.
Lai nu kā, zemniekiem skaidrības nav joprojām: sēt šogad cukurbietes, nesēt? Cik? Un par cik varēs izaudzēto pārdot? Bet patērētāji tikmēr nebeidz šausmināties par to, ka veikalos cukura cena kāpj kā drudža slimnieka temperatūra.
