Latvijas vēsturē 1997. gads ieies kā gads, kad tika izveidotas un darbu sāka īpašas aizbildnības un aizgādnības iestādes bāriņtiesas un pagasttiesas.
Latvijas vēsturē 1997. gads ieies kā gads, kad tika izveidotas un darbu sāka īpašas aizbildnības un aizgādnības iestādes bāriņtiesas un pagasttiesas.
Šā gada 1. janvārī valstī darbojās jau 77 bāriņtiesas un 475 pagasttiesas. Šo iestāžu darbu jūtami apgrūtināja tas, ka vairākās pašvaldībās nācās vairākkārt mainīt tiesu sastāvu, lai tas atbilstu likuma prasībām. Likums «Par bāriņtiesām un pagasttiesām» nosaka, ka par to priekšsēdētāju un locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka, psihologa izglītība vai augstākā izglītība citā jomā (ja ir saņemta apliecība par labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātas mācību programmas apgūšanu). Vairākos rajonos vēl tagad tiesu darbinieku sastāvs neatbilst šīm prasībām.
Bāriņtiesu un pagasttiesu kompetence patiešām ir ārkārtīgi plaša gan vecāku domstarpību izšķiršana bērnu un vecāku personiskajās attiecībās, gan bērnu personisko un mantisko interešu aizstāvība attiecībās ar vecākiem un citām personām, gan aizgādnības kārtošana. Atsevišķas bāriņtiesas un pagasttiesas kārto arī notariālās funkcijas. Pagājušajā gadā 76605 gadījumos nācies lemt par bērnu privatizācijas sertifikātu izmantošanu, aizbildņi iecelti 1592 bez vecāku gādības palikušiem bērniem, 352 ģimenes atzītas par adoptētājām, izpildīta 107741 notariālā funkcija un pieņemti vēl daudzi citi lēmumi.
Jāņem vērā arī tas, ka ļoti darbietilpīgs process ir lietu sagatavošana līdz lēmuma pieņemšanai. Pozitīvi ir vērtējams darbinieku veikums tad, ja izdevies konfliktu atrisināt pārrunu ceļā, nenonākot līdz tiesai. Diemžēl pār-skati šo darbu apjomu neuzrāda. Īpaši smagi ir tad, kad bāriņtiesas vai pagasttiesas pārstāvim jāuzņemas vidutāja loma starp vecākiem, kuri bērnu izmanto kā līdzekli savu personisko attiecību kār-tošanai vai kā atriebības «ieroci». Protams, psiholoģiski ir ļoti smagi pieņemt lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu. Un tomēr 1997. gadā vecāku vara tika pārtraukta 1183 personām.
Darbības pārskati parāda arī to, ka tajos gadījumos, kad veiksmīgi sadarbojas bāriņtiesas (pagasttiesas), sociālās palīdzības dienesti un citas institūcijas, kopīgiem spēkiem izdodas panākt, ka situācija ģimenē, no kuras bērns ticis izņemts, uzlabojas un iespējams pārtraukto vecāku varu atajunot. 1997. gadā vecāku vara tika atjaunota 135 personām.
Tas, cik veiksmīgs bijis bāriņtiesas un pagasttiesas darbs, lielā mērā atkarīgs no pašvaldības atbalsta no piemērotām telpām, transporta un, protams, arī no tā, kā darbs tiek atalgots. (Izrādās, ka 8,4 procenti bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētāju atalgojumu par padarīto nesaņem.)
Vērtējot pērnā gada pagasttiesu un bāriņtiesu darba rezultātus, var secināt, ka šīs pašvaldību aizbildnības un aizgādnības iestādes ir apliecinājušas sevi kā darboties spējīgas, pietiekami kompetentas institūcijas. Taču nedrīkst aizmirst, ka bāriņtiesu un pagasttiesu darbiniekiem ir nepieciešama regulāra zināšanu papildināšana un kvalifikācijas paaugstināšana, kas nav iespējama bez pašvaldības atbalsta.
Izsaku sirsnīgu paldies bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētājiem un tiesu locekļiem par izpratni, iejūtību un ieintersētību svešos likteņos.
