«10. jūlijā «dzīšu» mājās jauno «CLAAS Lexion 460» kombainu. Būs pašā laikā, tieši uz kulšanu. Tik dārgai tehnikai nav ko dīkā stāvēt, jāliek uzreiz pie darba,» stāsta Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Jaunzemji» saimnieks Jānis Kapcjuhs.
«10. jūlijā «dzīšu» mājās jauno «CLAAS Lexion 460» kombainu. Būs pašā laikā, tieši uz kulšanu. Tik dārgai tehnikai nav ko dīkā stāvēt, jāliek uzreiz pie darba,» stāsta Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Jaunzemji» saimnieks Jānis Kapcjuhs. Kombains un vēl cita tehnika tiks pirkta par Eiropas Savienības pirmsiestāšanās programmas SAPARD līdzekļiem.
Pēcjāņu dienā «Jaunzemjos» ieradušies, saimniekam jautājām: «Vai grūti uzrakstīt SAPARD projektu?» Jānis Kapcjuhs atbildēja, ka to vislabāk zināšot viņa grāmatvede. Viņas pārziņā ir projektu rakstīšana. Tomēr pārlieku sarežģīti neesot, arī tas, no kā baidās lielākā daļa zemnieku – saimniecības dzīvotspēja –, «Jaunzemjiem» ir normas robežās, pat augstāka.
«Ir jāattīstās, jābūt izaugsmei, ar krievu tehniku jau Eiropā neieiesim,» spriež zemnieks. Līdz šim viņš naudu ieguldījis zemes pirkšanā un tagad apsaimnieko vairāk nekā 700 hektāru, no tiem 400 hektāru ir īpašumā. Saimniecība pamatā audzē graudaugus. Tie aug 500 hektāros, pārsvarā iesēti ziemas kvieši, bet 100 hektāru platībā ir vasaras kvieši. 100 hektāros aug cukurbietes, arī to audzēšanai sagādāta visa nepieciešamā tehnika. Saldo sakņu audzēšanai gan SAPARD nauda nav paredzēta, Latvijas tirgus ir piesātināts, un tik daudz cukura nav vajadzīgs. Acīmredzot arī šeit visu regulē tirgus attiecības, tomēr saimniekam šķiet, ka nav īsti taisnīgs princips, kad vienu kultūru atbalsta, bet citu ne. Viņš arī piekrīt bieži izskanējušajai domai, ka SAPARD nauda paredzēta tikai lielajiem zemniekiem. «Jādzīvo un jāstrādā jau ir visiem, arī mazajiem un vidējiem, taču ir jūtams spiediens no Eiropas,» tā J.Kapcjuhs.
Viņš uzsver, ka pieradis vienmēr visam sīki un smalki rēķināt līdzi. Izdarot vienkāršus aprēķinus, ir skaidrs, ka no 30 līdz 50 hektāru lielai zemnieku saimniecībai tādu kombainu, kas maksā 95 tūkstošus latu, iegādāties nav iespējams, jo ražošanas apjoms ir neliels, tehnika ļoti dārga, bet tās atmaksāšanās laiks – ļoti garš.
«Uz 20 hektāriem graudu pirkt kombainu jau ir neprāts. Bet, ja to grib darīt, tad pieciem līdz desmit zemniekiem jāmetas kopā,» turpina «Jaunzemju» saimnieks un atzīst, ka tiešām ir nepieciešama kooperācija. «Diemžēl latvietis pie tās laikam nekad nepieradīs,» viņš piemetina ar nožēlu. J.Kapcjuhs ir kooperatīva «Latraps» biedrs, lai gan rapsi audzēt vēl pagaidām nedomā. «Jānostabilizējas – tad,» viņš teic un piebilst, ka pašlaik Rīgā Lauku atbalsta dienestā atrodas jau otrs viņa SAPARD projekts. Tajā par 112 tūkstošiem latu plānots iegādāties «Deuchefahre 230» traktoru, zviedru sējmašīnu «Waderstad», kā arī arklu un kompaktoru.
Lai realizētu abus SAPARD projektus un nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu, zemnieku saimniecība «Jaunzemji» ņēmusi 200 tūkstošu latu kredītu Baltijas Tranzītu bankā. Sadarbība ar šo banku saimniekam ir vairāku gadu garumā, un līdz šim tur ņemti īstermiņa kredīti. Tomēr zemniekam nepamatots šķiet SAPARD nosacījums, kas paredz gados jaunākiem saimniekiem pēc projekta realizācijas atmaksāt naudu 50 procentu apmērā, turpretī viņam iznākšot tikai 45 procenti. «Es vēl nemaz nejūtos tik vecs, arī divi dēli man aug. Tāpat ieķīlāto zemi un māju nekur aiznest projām nevar,» J.Kapcjuhs smejas. Lai gan domā, ka vēl daudz kas Latvijas lauksaimniecībā nav sakārtots, un par vienu viņš ir cieši pārliecināts – Eiropā mums ir jābūt. Tas, ka kandidātvalstu zemniekiem tiek solītas mazākas subsīdijas, viņu pārlieku nesatrauc. «Tas tomēr ir labāk kā nekas. Ja neko nedarīsim, neko arī nesaņemsim,» viņš noteic.
«Jaunzemjos» nodarbojas arī ar cūkkopību. Taču ar šo nozari, kā zināms, mūsu valstī pēdējā laikā īsti labi neiet, jo cūkgaļas iepirkuma cenas raujas mazumā gluži kā dienas pēc Jāņiem. «Ar cūkām jābeidz ņemties,» saimnieka spriedums ir īss. Taču pagaidām vēl balti rukši «Jaunzemju» aplokos griež astes gredzenā.
Bet saimnieks atkal rēķina un spriež par graudkopību, secinot, ka mūsu valsts nepamatoti lobē sēklaudzētājus. Vai tad valstij nav vienalga, kādu sēklu zemniekam sēt savā laukā – pašaudzētu, kam iegūts sertifikāts, vai pirktu no sēklaudzētāja, apvienības biedra? Taču subsīdijas abos gadījumos ievērojami atšķiras…
«Zemniekam jau nekur nav viegli, arī Zviedrijā, Dānijā, citur, kur esmu bijis,» pārliecināts J.Kapcjuhs. Tur nelielas 30 hektāru saimniecības, nodarbojoties tikai ar «tīru» lauksaimniecību un citur algotu darbu nestrādājot, nevar pastāvēt. Bet salīdzināt turienes lauksaimnieku saņemtās subsīdijas ar tām, kas tiek maksātas mūsu zemniekiem, nevar: tur ir pavisam citas algas un dzīves dārdzība arī cita.
Tikmēr Latvijā gadu no gada aug minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas, bet, ienākot SAPARD naudai,– arī lauksaimniecības tehnikas dārdzība. «Pirms gada tāds CLAAS kombains kā man maksāja 78 tūkstošus latu un no valsts atpakaļ varēja saņemt 25 procentus no tā pirkšanai izlietotās naudas. Tagad kombains maksā 95 tūkstošus, bet atpakaļ dabūšu 45 procentus,» saimnieks skaitļo. Un ko tad zemnieks lai dara, ja mazajā Latvijā ir tikai viena firma, kas pārdod CLAAS tehniku, un viena, kas tirgo «John Deere»? Vest to tieši no rūpnīcas Vācijā transporta un muitas izdevumu dēļ ir nesamērīgi dārgi un neērti.
Un vēl zemniekus, kas nodomājuši rakstīt SAPARD projektus, J.Kapcjuhs brīdina, ka lielus izdevumus prasa īpašuma novērtēšana. Zemnieku saimniecības «Jaunzemji» ēku, tehnikas un zemes vērtēšana kādā firmā saimniekam izmaksājusi gandrīz 600 latu. Tomēr, kas vajadzīgs, bez tā neiztikt, un zemniekam padomā ir jau trešais SAPARD projekts. Jo saimniecībā lieti noderētu vēl viens traktors un lielas jaudas miglotājs, ko varētu izmantot gan graudaugu, gan cukurbiešu audzēšanā.
Jāpiebilst, ka saimniecība šogad saņēmusi atzinību kā viena no lielākajām nodokļu maksātājām Zemgalē. Tās īpašnieks ir pārliecināts, ka godīgi maksāt nodokļus ir pašsaprotama lieta, ja gribam, lai mūsu valstī būtu normāla izglītība un veselības aprūpe.
J.Kapcjuhs ir arī Zaļenieku pagasta Padomes deputāts un šogad piedalījies pašvaldības sakoptāko sētu vērtēšanā. «Jaunzemji» ir viena no pagasta kārtīgākajām saimniecībām, kas pērn piedalījusies rajona konkursā «Sakoptākā dzīves telpa». Dārza kamīns, lapenīte, mazs dīķītis ar strūklaku un lielāks ar ūdenskrituma kaskādi, kas karstajā vasaras tveicē nomierinoši čalo, – tas viss atrodas Jaunzemju pagalmā. «Sevišķi skaisti te izskatās vakarā, kad ir izgaismots. Vajag jau arī kaut ko sirdij,» teic saimnieks.
