Īstu šovu pēc pašu likumsargu pieprasījuma iestādes 21. gadadienā Jelgavas prokuratūrā šonedēļ sarīkojis jurists Aivars Tīrumnieks (attēlā). Pēc prokurores atteikuma tikt pie kāda kriminālprocesa dokumentu kopijām viņš par to sūdzējās virsprokuroram Dainim Mālmanim, kurš savukārt lika pēc lietas materiāliem ierasties ar savu kopējamo tehniku. Jurists tā arī izdarīja.
Apgalvojot, ka pret kādu dzīvokļa īpašnieci Jelgavā apsaimniekošanas un apkures uzņēmumi īsteno šantāžu, viņas jurists pavasarī vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu. Tomēr policists Valērijs Celmiņš to atteicās darīt, skaidrojot, ka cietušās puses pārmetumos nav noziedzīga nodarījuma pazīmju. Aizstāvība mierā nelikās, un pēc trim sūdzībām par Iesniegumu likuma termiņu neievērošanu un apzinātu valsts amatpersonu bezdarbību Jelgavas prokuratūra tomēr lika kriminālprocesu sākt. Par procesa virzītāju atkal tika nozīmēts V.Celmiņš, kurš, kā uzskata A.Tīrumnieks, pēc divu mēnešu bezdarbības augusta beigās jau otro reizi «apzināti nelikumīgi lēma par kriminālprocesa izbeigšanu».Lai pierādītu, ka izmeklētājs strādājis slinki, jo piecu mēnešu laikā pieprasījis tikai divas izziņas, kaut lietā esot vismaz 18 noziegumu epizodes, A.Tīrumnieks prokuratūrai pieprasīja lietas izbeigšanas dokumentu kopijas – divas A4 formāta lapas. Tomēr prokurores to atteikušās darīt, pamatojot – Krimināllikuma 392. pants ļauj ar materiāliem iepazīties, nevis dabūt to kopijas. Pieļāvīgāks bija Zemgales tiesas apgabala virsprokurors Dainis Mālmanis, kuram A.Tīrumnieks sūdzējās par liegumu tikt pie kopijām. Viņš lika prokuratūrā ierasties ar savu tehniku, tad dokumentus dabūšot. A.Tīrumnieks tā arī izdarīja, pie reizes atvedot ģeneratoru, ja nu prokuratūra aizliegtu izmantot arī elektrību. Sākumā prokuroru saceltais tracis norimās, un jurists tika pie abām A4 lapām. Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne skaidro, ka likums tiešām ļauj tikai iepazīties ar lietas materiāliem, bet tas, ka tie nokopēti, esot prokuratūras «panākšana pretī». Arī Līga Brice no Tieslietu ministrijas, skaidrojot likuma 392. pantu, saka – jēdziens «iepazīties» ar lietas materiāliem nenozīmē to pašu, ko saņemt lietas materiālu kopijas. A.Tīrumnieks gan pastāv uz savu un apgalvo – fiziskām personām atļauts viss, kas nav aizliegts, bet amatpersonām tieši pretēji – aizliegts ir viss, kas nav speciāli likumā atļauts. Tādējādi, ja likums nav liedzis tikt pie dokumentu kopijām, tas būtu jāļauj.
