Ja saimniecībā ir lopi, graudaugu salmi gan kā pakaiši, gan kā lopbarība iziet caur kūti un tīrumu auglībai atgriežas kā kūtsmēsli.
Ja saimniecībā ir lopi, graudaugu salmi gan kā pakaiši, gan kā lopbarība iziet caur kūti un tīrumu auglībai atgriežas kā kūtsmēsli. Ja saimniecībā lopu nav vai to ir ļoti maz, salmi kā blakusprodukts paliek uz lauka.
Rudeņos Latvijā vietām tīrumos paceļas dūmu mākoņi, tā «atbrīvojot» tīrumus uzaršanai. Salmus sadedzinot, tiek iznīcinātas organiskās vielas, sadeg arī slāpekļvielas un slāpeklis aizplūst gaisā, pelnos paliek tikai fosfors un kālijs. Latvijas augšņu auglības saglabāšanai vajadzīgs organiskais mēslojums. Augsnē kā organiskais mēslojums iestrādāti salmi palīdz saglabāt augsnes trūdvielas, pavairo tajā sīkbūtņu un slieku daudzumu un padara smago mālu irdenāku un vieglo smilti – saistīgāku.
Saimniecībās, kurās nav kūtsmēslu, salmi ir vislētākais organiskais mēslojums, tāpēc salmu dedzināšana ir nesaimnieciska rīcība un kārtīgs saimnieks to nekad nedarīs.
Kā salmus iestrādāt augsnē? Ja kombainam ir salmu smalcinātājs vai ir mašīna, ar kuru salmu vālus var sasmalcināt un izkliedēt pa visu lauku, salmu iestrāde grūtības nerada.
Taču uzņēmīgākie zemkopji prot iestrādāt augsnē arī nesasmalcinātus salmus. Lai to vālus izkliedētu un arī kaut cik saīsinātu, pa vāliem brauc ar kartupeļu lakstu nosišanas ierīci. Arot pa lauku izkliedētie nesasmalcinātie salmi dambējas arkla korpusos, tāpēc, lai ieartu nesasmalcinātus salmus, tie no aramās joslas jāsavāc vagā. Lielos tīrumos to izdara ar sāngrābekļiem, bet nelielās platībās vai piemājas zemē, rīkojot talkas, to veic ar dakšām.
Traktora labās puses vagas ritenis salmus saspiež un apber ar aramsloksni. Ar to katrā otrajā, trešajā vai piektajā vagā (atkarībā no arkla korpusu skaita) iear nesasmalcinātus salmus.
Stacionāros lauka izmēģinājumos noskaidrots, ka, lietojot salmu mēslojumu un minerālmēslus, Latvijas apstākļos var saglabāt augsnes auglību, trūdvielu saturu un izaudzēt augstas ražas.
