Sports ir sabiedriskās dzīves neatņemama daļa. To labi pierāda gan latviešu mīlestība uz saviem hokejistiem, gan mazākā mērogā arī pašlaik Jelgavā notiekošās SELL studentu sporta spēles.
Sports ir sabiedriskās dzīves neatņemama daļa. To labi pierāda gan latviešu mīlestība uz
saviem hokejistiem, gan mazākā mērogā arī pašlaik Jelgavā notiekošās SELL studentu sporta spēles.
Sports ietver dažādu veidu brīvprātīgas un organizētas aktivitātes veselības, garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko rezultātu sasniegšanai sacensībās.
Diemžēl tā īsti sports pēc neatkarības atgūšanas Latvijā nav atguvies. Tomēr pat milzīgais līdzekļu, līdz ar to arī atbilstoša inventāra, treniņbāžu un sporta kompleksu trūkums nav apturējis mūsu valsts sportistus cīnīties un parādīt sevi arī pasaules mērogā. Nevienam noteikti nav jāatgādina par hokejistu nesenajiem panākumiem, kas lieliski parādīja, ka sportam ir neatsverama nozīme sabiedrības patriotisma jūtu un valstiskas apziņas veidošanā. Tāpat kā tas veicina jaunatnes pasargāšanu no alkohola un narkotiku ietekmes, un cilvēka fizisko un garīgo attīstību, šo spēju saglabāšanu, tas rada arī kopības izjūtu neatkarīgi no paaudžu, etniskajām un reliģiskajām atšķirībām, iemāca vērtēt, izprast un cienīt sevi un apkārtējos, veidojot izpratni par demokrātisku sabiedrību. Ne velti arī dažādas organizācijas rīko saviem darbiniekiem sporta spēles – tas palīdz darbabiedriem justies vienotiem, pozitīvāk noskaņotiem vienam pret otru, tātad arī uzlabo darba kvalitāti.
Vēsturiski deviņdesmitos gadus var uzskatīt par pārejas gadiem sporta nozarē Latvijā, jo vajadzēja mainīt astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā mantoto stingri centralizēto PSRS sporta sistēmu. Tās galvenais uzdevums bija nodrošināt PSRS komandas uzvaru olimpiskajās spēlēs un panākumus citās lielākajās starptautiskajās sacensībās, lai pasaulei demonstrētu sociālistiskā dzīvesveida pārākumu. Šā mērķa vārdā darbojās visa sporta piramīda – no bērnu sporta skolām līdz izlasēm dažādos sporta veidos. Diemžēl, cenšoties domāt tikai par savu tēlu pasaules acīs, tika aizmirsts sports plašākam cilvēku lokam, īpaši bērniem un jauniešiem.
Gan Latvija, gan PSRS lepojās ar milzīgu reģistrēto fizkultūriešu skaitu, taču aktīvo sportotāju daudzumu ierobežoja sporta bāzu un kvalitatīva inventāra trūkums. Vairākus atbaidīja tautas sportā valdošā birokrātija un formālisms.
Ievērojot demokrātijas tradīcijas, sporta sistēmai jāsekmē sabiedrisko sporta organizāciju, īpaši sporta klubu, attīstība, kas veicina sabiedrības integrāciju, ir balstīta uz brīvprātības principiem un ētikas normām, piedāvā plašu aktivitāšu spektru, nodrošina visiem vienādas iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un sportu.
Dažādu jau pieminēto iemeslu dēļ ir pilnīgi skaidrs – sporta attīstību nedrīkst atstāt novārtā, un tas liek domāt, ka nākotnē sporta nozīmīgums nemazināsies, gluži otrādi – tas palielināsies. Turklāt pašlaik pasaulē tik ļoti modē esošais aktīvais un veselīgais dzīves veids liek cilvēkiem arvien vairāk un vairāk iesaistīties fiziskajās aktivitātēs. Arī Latvijā pamazām tas notiek. Tiesa gan, mūsu valstī daudz kas atkarīgs no līdzekļu trūkuma. Tomēr arī Latvijā cilvēki sāk pievērst lielāku uzmanību sportošanai, neuzskatot to vairs par piespiestu un nekam nederīgu lietu. Kolēģi labprāt iet pēc darba kopā uzspēlēt basketbolu, skolēni ar lielāku prieku apmeklē fiziskās audzināšanas stundas un mājsaimnieces dodas uz aerobikas treniņiem.
—
«Cilvēks, kas nedarbojas, nenonāk tālāk par atziņu: «Dzīve ir cīņa un ciešanas.» Bet cilvēks, kas darbojas, nonāk pie augstākās gudrības: «Dzīve ir cīņa un uzvara»».
(A.Šveicers.)
Kapitālistiskā sabiedrībā buržuāzija izmanto fizisko kultūru par peļņas avotu, kā arī militārisma, rasu diskriminācijas un nacionālisma propagandai, fiziski spēcīgu cilvēku sagatavošanai imperiālistiskām armijām, darba intensifikācijai kapitālistu uzņēmumos.
Sociālistiskā sabiedrībā fiziskā kultūra kalpo komunistiskās audzināšanas uzdevumiem, veicina cilvēka garīgo un fizisko spēju harmonisku attīstību un ir svarīgs faktors tautu tuvināšanā. Tajā fiziskās kultūras un sporta galvenās iezīmes ir masveidība, nacionālo formu daudzveidība, fiziskās kultūras zinātniskums.
(Latvijas PSRS mazā enciklopēdija, 1967. gads)
