Jelgavas tirgū netrūkst ievestās preces, bet turpat sastopami arī vietējie audzētāji, kas mēģina konkurēt ar svešzemju produkciju
Tirgus visos laikos bijusi vieta, kur pulcējas visdažādākā publika. Augstu vilni rosība tajā sāk sist jau pavasarī, kad galdus pārplūdina dārzeņu, garšaugu un puķu stādi, maķenīt vēlāk pievienojas pirmie dārzeņi, ogas, augļi. Tie laiki, kad preci rindu rindās uz galdiem izkārtoja tikai vietējie tirgotāji, ir beigušies, tagad viņiem jākonkurē ne vien savstarpēji, bet arī ar svešzemju preču klāstu.
Tas nav nemaz tik viegli, jo ievestajai produkcijai visbiežāk cena ir krietni zemāka, turklāt ne viens vien tirgotājs lepni stāsta, ka ievestie dārzeņi vai ogas audzēti tepat Latvijā. Agrā pavasarī, protams, tirgū pārsvarā nopērkami pērnās ražas pašu dārzeņi un jaunā vākuma importa produkcija, bet parasti pirms Jāņiem ielauzties piedāvājumā mēģina arī vietēji ar pašu audzēto.
Braucot ārzemju ceļojumos, tirgus dažkārt ir viens no obligātajiem apskates objektiem. Tieši tur vairāk nekā tūrisma ceļvežos aprakstītajos arhitektūras pieminekļos un valstiski nozīmīgajās vietās izjūt valsts un pilsētas garšu. Latvijā tirgu popularitāte šūpojusies kā pa viļņiem – sasniedzot milzīgu apmeklētību pirmajos neatkarības gados, kad šķita, ka tur var dabūt visu iespējamo, pēc tam atkal savu slavu zaudējot, jo tur, cilvēkuprāt, jau tikai poļu «šmotkas» nopērkamas. Tagad lēnām, bet stabili, kāpjot interesei par mājražotāju un vietējo saimniecību izaudzēto, apmeklētība tirgū atkal aug.
Poļu lētās zemenes pērk labāk
Zemenes noteikti pašlaik ir viena no vairāk pārdotajām precēm Jelgavas tirgū. Tirgus plača malā slejas vesela grēda ar no Polijas ievestajām ogām raksturīgajām kastēm un groziņiem. Centrālajā ejā uz galdiem lepni gozējas lielākoties tieši importa zemenes. Kilograms maksā pat tikai eiro. Vietējie, protams, šādu cenu piedāvāt nevar – Latvijā audzēto ogu cenas svārstās no trīs līdz pieciem eiro par kilogramu.
Mudīte, kas savas ogas izlolojusi Staļģenes pusē, stāsta, ka tirgošanās lielā mērā balstīta uz savu klientūru. Viņa atzīst, ka ogas audzē vairāk priekam, nevis peļņai. Būdama pensionāre, savu laiku viņa lielākoties velta mazbērna pieskatīšanai, tāpēc atliekot arī brīvs brīdis iekopt zemeņu dobes. Protams, kāds papildu lats pie pensijas noderot.
Savukārt no Dobeles puses – Penkules pagasta – Jelgavas tirgū ar savu ogu ražu ieradusies Sarmīte Daņilova. Viņa tikai pagājušajā nedēļā pirmo reizi izmēģinājusi tirgošanos mūsu pilsētas tirgū. Arī pati zemeņu audzēšana ģimenei esot jauna – pārdošanā nonākusi viņu pirmā raža. Pēc Sarmītes novērojumiem, poļu zemenes pērkot daudz vairāk, jo tās tomēr ir krietni lētākas.
Ar kāpostiem – uz Krieviju
«Ar dārzeņu audzēšanu nodarbojos ļoti sen – kopš septiņdesmitajiem gadiem. Visa Krievija ar kāpostu kravām izbraukāta,» stāsta Valentīna Žodziņa no Mežciema, kas pircējiem piedāvā kāpostus, ziedkāpostus, gurķus un burkānus. Vēlāk viņas galdu papildināšot tomāti, bet rudenī – avenes. Arī Valentīna atzīst, ka tirgošanās pamatā turoties uz pastāvīgajiem kundēm, kas pārbaudījuši viņas audzēto dārzeņu kvalitāti un esot gatavi par vietējo produkciju maksāt kādu eiro vairāk, nevis pirkt svešzemju.
«Tirgū, protams, ir daudz ievesto dārzeņu un augļu. Grūti konkurēt ar savējiem. Dažreiz pircēji netic, ka man ir vietējā produkcija, bet to taču uzreiz var redzēt – pēc sortimenta. Vietējie audzētāji parasti nepiedāvā visu iespējamo,» skaidro Valentīnas kundze.
Pircēji esot ļoti dažādi – cits meklē lētāko, un viņam ir vienalga, kur gurķis audzēts, bet netrūkst arī tādu, kas cenšas rūpīgi noskaidrot dārzeņa izcelsmes vietu.
Šogad neesot viegli konkurēt ar ārzemju produkciju, jo viss augot lēnāk. Ir problēmas ar pārlieku mitrumu un nepastāvīgajiem laikapstākļiem. Valentīna gan stingri nosaka – viņai nav bail konkurēt. Par savas produkcijas kvalitāti viņa ir pilnīgi pārliecināta – gadu gaitā apgūtas aroda vissmalkākās nianses. Rādās, audzēšana teju visiem tirgotājiem ir vairāk hobijs nekā peļņas avots. Arī Valentīna atzīst: «Es bez kustībām nevaru. Esmu cēlusies no Latgales, un šiverīgums man laikam ir asinīs. Nevarētu dzīvot bez sava dārza un zemes.»
Stāda no sešu gadu vecuma
Kur tirgus burzma no vēdera piepildīšanas aizmutuļo pie ziedos un zaļumos līkstošajiem stādu galdiem, blakus stendos tirgojamies redz Kasparu Kraukli un Dzidru Burku. Dzidra pircējiem vairāk piedāvā garšaugu un vasaras puķu dēstus. Arī viņa tāpat kā visi aptaujātie vietējās produkcijas tirgotāji piekrīt – bez audzēšanas iztikt nevarētu. Protams, pensionārei nozīmīgi arī piepelnīties, tomēr svarīgāks pats audzēšanas prieks. Dzidra sarēķina, ka ar stādu audzēšanu nodarbojas jau 25 sezonas – kopš 1989. gada. Kundze smejas, ka konkurenti viņu galīgi nebaidot. «Man taču labāka produkcija!» joko tirgotāja. Savu preci viņa izaudzē tepat Jelgavā – nelielā piemājas dārziņā. Dzidra lepojas ar plašu garšaugu klāstu, kas tagad gan jau krietni izpirkts. Vislabāk prasot ierastos, piemēram, pētersīļus, bet netrūkst arī pircēju, kas savā mazdārziņā vēlas iestādīt kādu interesantāku garšaugu. Dzidras kundze ar stādiem tirgū atrodama no maija līdz jūlija vidum. «No sākuma jau tirgošanās iet «fiksi», bet vēlāk, īpaši pēc Jāņiem, pamazām apsīkst,» viņa skaidro.
Dzidrai blakus krāšņās krāsās pludo Kaspara vasaras ziedu dēstu piedāvājums. Pircēji nesmādējot ne gatavus begoniju podus, kas uzreiz piekarami pie mājas vai balkonos, ne dēstus, kas pašiem vēl stādāmi un aprūpējami. Kaspars stādaudzēšanas aizrautību pārņēmis no mammas, kurai bijis krietns palīgs jau no sešu gadu vecuma. Nopietni ar šo arodu viņš nodarbojas aptuveni četrus gadus, puķu dēstus izaudzējot Jelgavas novadā, Mežciemā. Pēc Kaspara novērojumiem, pircējus stādu izcelsme pārāk neinteresējot, galvenais, lai tie ir skaisti un kvalitatīvi. Par savu preci viņš ir pilnīgi pārliecināts: «Pircēji, kas pārbaudījuši kvalitāti, pēc tam atgriežas.»
«Man šķiet, ar stādīšanu saslimst. Kas jau reiz pie savas mājas puķes sastādījis, nākamgad to darīs atkal,» uzskata Kaspars.
Stādu tirgotāji stāsta, ka bijis periods, kad cilvēkos pārsvaru ņēmis praktiskums – vairāk pirkti gurķu, tomātu un garšaugu dēsti –, bet nu cieņā atkal atgriezušies ziedi. Lai gan visos laikos bijuši aizrautīgi puķu mīļotāji, kas bez ikgadējās dobes sastādīšanas nav varējuši iztikt.
Gan tirgotāji, gan pircēji atzīst, ka tirgus ir īpaša vieta. Azarts pirkt un pārdot tur jūtams daudz vairāk nekā veikalos, galu galā lielveikalā cenu nokaulēt nav iespējams, toties tirgū – gan. Tīkama ir iespēja arī pārtikas produktus pagaršot, ar katru pārdevēju izrunāties un izvēlēties sev derīgāko. ◆
