Zemgales apgabaltiesa turpina izskatīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes prasību atzīt īpašuma tiesības uz 50 hektāriem Jaunsvirlaukas pagasta zemes, kas savulaik piederējusi Sv.Trīsvienības baznīcas vācu draudzei.
Pirms sēdes zālē valdīja klusums. Šķiet, nebija nekā pārrunājama uz tiesu aicinātajiem zemnieku saimniecību, Valsts zemes dienesta, Jelgavas novada pārstāvjiem. Kā pēc sēdes atzina zemnieku saimniecības «Klidziņa» īpašniece Laima Klidziņa, lieta ir diezgan formāla. Baznīca viņai zemi nost neņemot, vien iestājoties par savām īpašuma tiesībām. Žēl tikai tiesā zaudētā laika. Arī šajā sēdē lietai punktu nevarēja pielikt. Nebija ieradies un nevarēja iepazīties ar tiesas sēdē papildus iesniegto prasību viens no atbildētājiem. Tas, kā atzina pieredzējusī tiesnese Regīna Knabe, var radīt pamatu tiesas nolēmuma pārsūdzēšanai. Tādēļ tiesa tika pārcelta uz oktobra beigām. Pašvaldībai esot maza teikšanaJelgavas novada pašvaldība komentēt savu pozīciju atturējās. Vien paskaidroja, ka tad, ja nāksies kompensēt LELB prasīto zemesgabalu, par to lemšot Centrālā zemes komisija, nevis pašvaldība. Tiesāšanās pieredze rāda, ka pirms pāris gadiem, kad Zemgales apgabaltiesa atjaunoja LELB īpašuma tiesības uz sešiem gabaliem Jelgavas centrā, tieši tādēļ pašvaldībai nācās šķirties no 38 hektāriem mazvērtīgākas zemes dažādās pilsētas vietās.Prasītāja pārstāve Anitra Vanaga stāstīja, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad zemes komisijas lēma par īpašumu atgriešanu bijušajiem īpašniekiem, pašvaldībās trūcis izpratnes, kam pienāktos zeme, kas piederējusi vēstures gaitā zudušajām draudzēm. Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas vācu draudze beidza pastāvēt līdz ar vācbaltiešu repatriāciju 1939. gadā. To, ka tās īpašumi pienāktos LELB, pēc plašiem Tieslietu ministrijas skaidrojumiem atzīts tikai 2009. gadā. Mācītājmuižas bijušas arī agrākSaprotot, ka Sv.Trīsvienības baznīcas tornis vairs nevar kalpot kā kulta celtne un ka pilsētai ir savi tā rekonstrukcijas plāni, LELB neesot prasījusi to atdot. Kompensācija gan par torni, gan zemi pamazām tiekot ierakstīta Zemesgrāmatā. Īpašumus plānots iznomāt vai pārdot. «Vēsturiski vienmēr tā ir bijis, ka baznīcai nepietiek ar draudzes saziedoto. Nodrošinājumu reliģiskajai darbībai deva mācītājmuižas un citi zemes īpašumi,» skaidroja A.Vanaga. Viņa atzina, ka LELB patlaban ir grūts laiks. Lai nodrošinātu mācītājiem algas, pirms pāris gadiem nācies pārdot LELB vērtīgāko īpašumu ēku Rīgā, Doma laukumā 1, kur atradās Lutera akadēmija. Virsvaldes sabiedrisko attiecību pārstāvis Ivars Kupcis atteicās nosaukt, kādas pašlaik ir algas mācītājiem un virsvaldei, vien piebilda, ka tās naudas grūtībās nonākušajā baznīcā esot stipri samazinātas.
