“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Štutgartes tiesa esot spriedusi, ka masalu vīrusa eksistencei nav pierādījumu, vēsta kāds “Facebook” ieraksts, ar ko dalījušies vairāki simti cilvēku. Patiesībā tiesas procesā spriests par ko pilnīgi citu. Tiesas sprieduma sagrozītā interpretācija izmantota, lai apšaubītu nepieciešamību vakcinēties pret masalām un uzsvērtu vakcīnu bīstamību, lai gan tās glābušas miljoniem dzīvību.
““Nav pierādījumu masalu vīrusa eksistencei.” Šādi skan Štutgartes tiesas spriedums, kas apstiprina vācu virusologa Dr. Stefana Lankas apgalvojumu un meklējumus gandrīz dekādes garumā,” teikts ierakstā.
Šāds apgalvojums izpelnījies popularitāti starp vakcīnu noliedzējiem jeb tā sauktajiem antivakseriem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. To, ka paustais nav patiess, var noskaidrot, izlasot Štutgartes tiesas spriedumu. Saite uz to pievienota arī ierakstā.
Spriedumā lasāms par savdabīgām derībām, kas beigušās ar tiesas iesaistīšanos. Proti, 2011. gadā biologs Stefans Lanka, kurš uzskata, ka masalas neeksistē, savā mājaslapā publicēja piedāvājumu. Viņš solīja 100 tūkstošu eiro naudas balvu, ja kāds nosūtīs viņam zinātnisku publikāciju, kas pierāda masalu eksistenci. Uz to atsaucās ārsts, tobrīd students Deivids Bardens. Viņš Lankam nosūtīja sešas publikācijas un prasīja naudas balvu. Lanka atteicās, jo uzskatīja pierādījumus par nepietiekamiem. Bardens pret viņu vērsās tiesā, un pirmajā instancē lēmums bija viņam labvēlīgs. Tiesa lēma, ka Bardenam jāsaņem naudas balva. Lanka ar to nebija mierā un lēmumu pārsūdzēja. Tad lieta nonāca nākamās instances tiesā Štutgartē.
Svarīgi, ka tiesa nevērtēja, vai masalas eksistē. Tiesa vērtēja, vai Bardena sūtītie materiāli tiešām atbilst Lankas izvirzītajām prasībām, lai būtu pamats prasīt naudas balvu. Piemēram, spriedumā minēts, ka Lanka lūdzis nosūtīt vienu publikāciju, kurā pierādīta gan vīrusa eksistence, gan norādīts tā diametrs, taču Bardena pieteikums neskaitās, jo jāizvērtē kopā sešas publikācijas.
Tiesa Štutgartē lēma pretēji kolēģiem – proti, Bardens neesot iesūtījis informāciju tādā veidā, kas pilnībā atbilst Lankas prasībām. Tiesa nosprieda, ka Bardenam jāizmaksā 492,52 eiro, nevis 100 tūkstoši.
Ierakstā arī nepatiesi apgalvots, ka tiesā pieaicinātais eksperts esot teicis, ka neviens no Bardena iesūtītajiem tekstiem neatbilst zinātniskajiem standartiem. Tā nav taisnība. Eksperts norādīja, ka neviena atsevišķa publikācija nepierāda to, ko Lanka prasīja, bet to pierāda visi raksti kopumā.
Tāpat ierakstā arī teikts: “Saskaņā ar Dr. Lanku bildēs, kurās attēlots “it kā” masalu vīruss, patiesībā redzami cilvēka organisma konkrētu šūnu fragmenti. Un tieši tos ietver masalu vakcīnas. Tas izskaidro lielo autisma un autoimūno saslimšanu skaitu un komplikācijas MMR vakcinācijai, jo bērniem tiek ievadīti citu cilvēku šūnu fragmenti (ko organisms sāk uztvert kā slimības ierosinātāju).”
Par to vaicājām pediatrei Danai Isarovai. Viņa skaidro, ka, tāpat kā attiecībā uz tiesas sprieduma interpretāciju, ieraksta veidotāji “pazuduši tulkojumā”. Masalu vakcīna nesatur cilvēka šūnas. “Ir fakts, ka masalu vīruss inficē cilvēka šūnas un iekļūst tajās, lai vairotos. Bez iekļūšanas cilvēka šūnā vīruss nevarēs veikt savu “netīro darbu” un nespēs arī vairoties. Un ļoti loģiski ir arī tas, ka masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta (MMR) vakcīnas vīrusus audzē šūnu kultūrās (tas arī ir norādīts vakcīnu produkta aprakstā), taču vīrusu no šīm šūnām pilnībā attīra un vakcīnā nonāk tikai un vienīgi dzīvs, novājināts vīruss,” stāsta ārste.
Par saistību ar autismu D.Isarova saka: “Nav vairs īsti gaumīgi pieminēt šīs teorijas, jo jau sen un vairākos apjomīgos pētījumos ir pierādīts pretējais.” Viņa uzsver, ka autisms nav saslimšana, bet nervu sistēmas attīstības īpatnība. Pierādīts, ka autisms vakcinēto vidū sastopams tikpat bieži, cik nevakcinēto. Tāpat arī autoimūnās saslimšanas. “Atsevišķos retos gadījumos vakcinācija var provocēt autoimūnas saslimšanas uzliesmojumu vai sākumu, bet vakcīna nav tās cēlonis. Cilvēkam, kuram ir ģenētiska nosliece uz autoimūnas slimības attīstību, tā var sākties vai uzliesmot uz jebkuras citas dabiski izslimotas infekcijas fona,” norāda D.Isarova. Turklāt pēc inficēšanās ar dabisku vīrusa ierosinātāju risks saslimt ir lielāks nekā īsi pēc vakcinācijas.
Par autisma saistību ar vakcīnām un citiem populāriem vakcīnu mītiem, kā arī pētījumiem, kas tos atspēko, “Re:Check” rakstīja jau iepriekš.
Tāpat minētajā “Facebook” ierakstā teikts: “Visā pasaulē nav atrodams neviens zinātnisks pētījums, kas spētu pierādīt masalu vīrusa eksistenci.” D.Isarova norāda, ka pētījumu, kas to pierāda, ir neskaitāmi daudz. Viņa arī uzsver, ka seši pētījumi, kurus kā pierādījumu sniedza Bardens, masalu eksistenci skaidri pierāda.
Tāpat D.Isarova uzskata, ka “šāds raksts ir uzskatāms par sabiedrības un indivīda veselībai bīstamu”. Masalu vīruss un tā ierosinātā infekcija izraisa antivielu jeb imunitātes “atmiņas zudumu”. Antivielas sargā cilvēku no iespējas vēlreiz inficēties ar slimību, kas jau izslimota. Tātad vakcīna sargā ne tikai no masalām, bet arī atkārtotas saslimšanas ar jau pārslimotām infekcijām.
Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka 2018. gadā 86 procenti bērnu visā pasaulē savas dzīves pirmajā gadā saņēma masalu vakcīnu. 2000. gadā – vien 72 procenti. Tiek lēsts, ka masalu vakcināciju skaita pieauguma rezultātā glābti 23,2 miljoni dzīvību.
