Andris un Liene Jūrmaļi pārliecināti, ka ģimenes autors ir Dievs, kura principiem sekojot laulībā iespējams gūt dziļu piepildījumu
Jelgavas baptistu draudzes mācītājs Andris Jūrmalis ar sieviņu Lieni, trīsgadnieku Valteru un astoņus mēnešus veco Anniku Ģimenes dienas priekšvakarā mūs sagaida gaišā, eņģeļu pilnā istabā. «Apprecoties savas kolekcijas salikām kopā. Patlaban eņģeļu būs tuvu četriem simtiem, tie gan regulāri jātīra un arī jālīmē,» stāsta Andris, kamēr Liene cienā ar piparmētru tēju un pašas ceptu kūku. Ciemiņu uzņemšana Jūrmaļu ģimenē ir īpaša lieta, veids, kā iepriecināt citus, caur ko bagātināt sevi. Viens no Dieva dotiem svētīgu attiecību priekšnosacījumiem, kuriem Andris un Liene apņēmušies sekot. Tāpat kā pārējiem Bībelē atklātajiem, bez kā neiedomājams patiess miers, harmonija un piepildījums, pārliecināti Jūrmaļi.Labāk nevarēja būt!Andra un Lienes stāsts sākās Kuldīgā, kur abi dzimuši, auguši, atraduši Kristu un kur joprojām dzīvo viņu vecāki, pie kuriem viesoties Jūrmaļu atvasītēm ir īsta medusmaize.«Pēc mācībām Latvijas Lauksaimniecības universitātē un teoloģijas seminārā Rīgā piecus gadus kalpoju Saldū. Šajā laikā sapratu, ka vēlētos piedzīvot ģimeni, un sāku izjust, ka Dievs rāda, kura varētu būt mana dzīves draudzene. Pašam par lielu pārsteigumu aptvēru, ka tā ir tā pati meitene, ar kuru kopā bijām baznīcā gājuši un piedalījušies dažādās aktivitātēs. Tā sākās mūsu draudzība – ar īsziņām un biežāku satikšanos –, līdz 2005. gada 31. decembrī salaulājāmies. Tā bija īpaša Dieva vadība, ka varējām atrast viens otru un izjust, ka tajā ir Viņa plāns un svētība. Atskatoties redzu – varēja būt visādi, bet noticis pats labākais,» pateicīgs ir Andris.Tam piekrīt arī Liene. «Andris sākumā bija mans svētdienas skolas skolotājs, bet tad par puišiem, protams, nedomāju. Pieaugot sāku aptvert, ka viņš ir mans vīrieša ideāls. Atceros, kā draudzenei sacīju – tāds kā Andris Jūrmalis, nu tas ir kaut kas! Tomēr nekad nevarēju iedomāties, ka starp mums izveidosies attiecības. Arī, kad sākām sarakstīties, nespēju tam noticēt,» dzirkstī Andra otrā pusīte, atklājot, ka savā vīrā ieguvusi piepildījumu un stabilitāti. «Aiz viņa vienmēr jūtos droša. Zinu, ka viņš gādās par mums. Kā tēvam bērni Andrim vienmēr būs pirmajā vietā. Esmu laimīga, ka varu rūpēties par māju un bērniem, būt vienmēr sasniedzama, blakus kalpošanā. Vīrs liek man arī justies vajadzīgai,» stāsta Liene.Gadās arī domstarpībasSavu dzīves partneri tāpat slavē Andris. «Sālamans Bībelē saka: kas atrod sev labu, gudru, tikumīgu, kārtīgu sievu, tā ir dārgākā pērle. Tik tiešām liels dārgums un atbalsts. Liene ir lēna rakstura, savaldīga. Viņā nav ātru dusmu un spīta, bet miers, pacietība, kārtīgums, čaklums, atbildības izjūta. Pēc pašu piemēra varu teikt, ka iespējama ļoti stabila un harmoniska, svētīta, pat ideāla ģimenes dzīve,» viņš teic, piebilstot, ka, protams, neiztikt bez kāda kašķīša un domstarpībām. «Tad svarīgi apjēgt, ka tas noticis paša egoisma un nesavaldības dēļ. Paldies Dievam, mana sieviņa spēj ātri piedot, izrunāt, lai nestiepjam to nākamajā dienā iekšā!»Vīri gatavo konfektītesDievs, kalpošana, draudze ir visa Jūrmaļu dzīve. «Kamēr citiem brīvdienas, mums tas ir saspringtākais darba laiks. Arī Ziemassvēkus nekad īsti nesanāk pavadīt ģimenes lokā. Mazliet tas atņem, bet daudz vairāk dod. Ja varam būt citiem par svētību, Dievs parūpējas par to, kas vajadzīgs mūsu ģimenei, piemēram, kopīgo laiku. Tā mums tiešām pietiek,» atzīst Andris, piebilzdams, ka tas nebūtu iespējams, ja Liene ar vīru nestāvētu vienā prātā, nebūtu tikpat nodevusies un apņēmusies sekot Dievam, turēt tīru savu sirdi un domāt par svētumu. Šīs vērtības Jūrmaļi ar dzīvu piemēru cenšas nodot arī saviem bērniem. Ik vakaru ģimene noslēdz ar lūgšanu un Bībeles lasījumu, kopā apmeklē dievkalpojumus un citas draudzes aktivitātes. Tas gan nenozīmē, ka viņu ligzda pārvērtusies klosterī, kurā nav vietas cilvēciskam priekam un pārdzīvojumam. Jūrmaļiem ir savas svētku tradīcijas, par ko īpašā sajūsmā bērni, piemēram, kopā gādāt Ziemassvētku egli, un mīļas ikdienišķas izdarības. «Ir darbi, ko mūsu mājā dara tikai vīri – taisa mums ar Anniku šokolādes konfektītes,» smaida Liene.Par daudz negatīvu stāstuMūsdienās informācijas telpa aizvien uzstājīgāk sludina citas vērtības – līdz pat tam, ka divu partneru ilgtermiņa attiecībām, kuras saista laulība un kurās dzimst bērni, nav nākotnes. Andris un Liene pārliecināti, ka ģimenes modelim tā tradicionālajā izpratnē neiznīkt, jo tā autors ir pats Dievs. «Šķiršanās procents ir ievērojams, aiz tās stāv ļoti daudz asaru, bēdu, sāpju un ciešanu, atsvešinājušos cilvēku. Skumji redzēt, ka tas notiek arī kristīgās ģimenēs. Vērojama klaja ņirgāšanās par svētām lietām, to, kas patiesībā būtu sargājams un cienāms. Šajā laikā cilvēka dzīve kļuvusi ļoti sarežģīta, bet varētu būt lielāka skaidrība, ticība un svētums, kas dzīvi dara vieglāku un skaistāku. Šai paaudzei paliks daudz negatīvu stāstu un piemēru par ģimenes dzīvi, kas nozīmē, ka bērni tiek aplaupīti, jo nav redzējuši tīras un vienkāršas attiecības. Stipra kopība spēj apdāvināt,» pārliecināts Andris, novēlot katrai ģimenei atrast šo piepildījuma un svētuma avotu.
