Šķiet, varoņeposa «2006. gada pasaules hokeja čempionāts Latvijā» kārtējais dziedājums tuvojas loģiskajam noslēgumam.
Šķiet, varoņeposa “2006. gada pasaules hokeja čempionāts Latvijā” kārtējais dziedājums tuvojas loģiskajam noslēgumam. Vakar valdībai bija jāizšķiras par 2006. gada hokeja čempionātam nepieciešamās otras jeb mazās halles atrašanās vietu, taču lēmuma pieņemšana kārtējo reizi atlikta. Pagaidām vien skaidrs, ka aktīva darbība čempionātam nepieciešamās lielās daudzfunkcionālās halles būvlaukumā Rīgā, Skanstes ielas rajonā varētu sākties nākamās nedēļas sākumā. Atliek cerēt, ka pagaidām vientuļajiem pāļiem blakus sliesies pārējie un būvfirmas “Merks” ģenerāldirektora Ivara Geidāna solītais šoreiz “kritīs makā”. Pirms pāris nedēļām, kad Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Geidānam taujājis, kāpēc vienmēr tiek atlikts celtniecības darbu sākums, firmas vadītājs atklājis, ka iepriekš paveiktais bijis līdzvērtīgs nullei, tāpēc tagad viss jādara no jauna.
Faktiski Geidāna kungs pateica to, par ko vairums vai nu skaļāk, vai klusāk runāja jau no varoņeposa sākuma brīža. Vispirms par jau pirms pāris gadiem aizdomīgi strauji radušamies investoriem. Izrādījās, viens no lielākajiem simtos miljonu mērāmas naudiņas piedāvātājiem Gorans Takača kungs jau pasen minēts kā starptautisks afērists, kas par naudu “iekārto” vienas vai otras starptautiskas sacensības. Pēdējā informācija liecina, ka viņa spēkos bijis ietekmēt pat Olimpiskās komitejas locekļus. Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge viņu un vēl dažus citus “darboņus” tagad paziņojis par “persona non grata” olimpiskajā kustībā. Un šajā sakarā atliek minēt, vai Latvijas hokeja līdzjutēji būs bijis vienīgais iemesls, kāpēc par pasaules čempionāta rīkotājiem izvēlējās mūsu valsti.
Lai nu tas paliek uz kombinatoru sirdsapziņas, tomēr nav noliedzams, ka uz čempionāta rēķina viens otrs pašmāju darbonis bija cerējis taisīt lielo “piķi” un daļēji tieši viņu “sabīdītās” firmas darījumu dēļ esam nonākuši tur, kur esam. Bez lielās multifunkcionālās halles nepieciešams uzbūvēt arī otru – mazāku. Ja kāds ir aizmirsis, vietā atgādināt, ka augstā sporta mērķi nav vis lielā biznesa taisīšana, bet gan sporta veida popularizēšana un iespējas to klātienē vērot un pēc tam ar to nodarboties pēc iespējas lielākam kādas valsts līdzjutēju skaitam. Sekojot šim cēlajam mērķim, nebija nekā cēlāka kā otru, mazāko hokejam paredzēto halli uzbūvēt kādā Latvijas pilsētā ārpus Rīgas “ūdensgalvas”.
Kamēr “nopietnie” Rīgas biznesmeņi bīdīja savas intereses, par otru būvējamo neviens pat necentās padomāt. Protams, “uz trases” palikušās Liepājas centieni ir cieņas un apbrīnas vērti, kaut arī jau skaidri zināms, ka lemti neveiksmei. Līdztekus hallei šajā laikā bija jātop palīginfrastruktūrai, ieskaitot varēšanu izvietot ievērojamu ciemiņu skaitu ne tikai teltīs. Skaidrs, ka nedz liepājnieki paspēs uzbūvēt nepieciešamās nakstsmītnes, nedz viņus glābs piedāvātās naktsmājas kaimiņvalsts Palangā un Klaipēdā.
Kārtējo reizi nākas secināt, ka faktiskais nolūks Latvijas “ūdensgalvā” ir pašu interešu “bīdīšana”. Tā kā vien būs jāsamierinās ar domu, ka faktiski tas tikai sauksies “2006. gada pasaules hokeja čempionāts Latvijā”. Patiesībā tas būs Rīgas čempionāts un palīdzēs vienam otram palikt bagātākam, bet vienam otram paglābties no bankrota. Ar to mēs jūs apsveicam!
