Jau kopš neatminamiem laikiem autosacīkšu aprindās slavenās japāņu markas «Mitsubishi» automobiļi tikuši dēvēti par «auto trīs dimantu vērtībā».
Jau kopš neatminamiem laikiem autosacīkšu aprindās slavenās japāņu markas «Mitsubishi» automobiļi tikuši dēvēti par «auto trīs dimantu vērtībā».
Daudzsološā epiteta pamatotību apliecina arī pieprasījums pēc šiem spēkratiem. Lai arī ne «Galant», ne, vēl jo vairāk, «Colt» nav visplašāk pārstāvētie modeļi Latvijas autoparkā, nevar noliegt, ka netrūkst braucēju, kas tieši «Mitsubishi» ar sarkano dimantu kombināciju uz mašīnas radiatora restes vai motora pārsega izvēlas par savu.
«Mitsubishi Galant»
Dzinēju palete – 1,6; 1,8; 2,0; 2,4; 2,5 (V6); 1,8 TD; 2,0 TD
Nosaukums ir vietā, jo pilnībā atbilst tam, ko saprotam ar japāņu eleganci, turklāt līdz zināmai robežai piedāvā arī ekonomiskumu: pat braucot ar divu litru benzīna dzinēju aprīkotā «galantā», pilsētas režīmā var iekļauties astoņos litros degvielas.
Lai iegūtu vairāk informācijas par uzbūves ziņā samērā sarežģītā «Mitsubishi Galant» pozitīvajām iezīmēm un trūkumiem, «Autoparks» sazinājās ar Jelgavas autocentru «Andrea».
Pastāv vispārējs uzskats, ka būtiskas tehniskas problēmas «Mitsubishi» nerodas aptuveni līdz simt piecdesmit tūkstošu kilometru nobraukumam, turklāt, saudzīgi ekspluatējot auto, šo «limitu» iespējams pat pagarināt. Runājot par modeļiem, kas tika ražoti no 1988. līdz 1992. gadam, jāatzīst – aiz respektablā priekšgala un nevainojamā aprīkojuma gan slēpjas rūsas ļoti neizturīgi virsbūves elementi (par laimi, ne nesošie).
Labākas atsauksmes ir par dzinējiem, kas ir kvalitatīvi un parasti kalpo ilgi. Komforta cienītājiem noteikti būs pa prātam priekšrocība, ko dod balansējošā vārpsta, kas ievērojami samazina vibrāciju (īpaši «dīzeļiem») un ir galvenais neuzkrītošās, klusās dūkoņas noslēpums.
Ritošo daļu varētu salīdzināt ar ķīniešu ābeci. Eksperimentāli tieši «galantiem» sāka uzstādīt regulējamos jeb «pumpējamos» amortizatorus, kurus pie pilnas rīcībspējas notur ar stūres pastiprinātāju kopīga eļļošanas sistēma (šādi modeļi gan nav sastopami pārāk bieži). Bet, ja no ierindas iziet pamanās šīs sistēmas kompresors? To gan vēl nevar saukt par nāves spriedumu mašīnai, taču pamatīgi tēriņi un slikts garstāvoklis tā īpašniekam garantēts. Pirmkārt, amortizatori visi kā viens «atslēdzas» (ko nozīmē braukšana bez tiem, nav grūti iedomāties), un mašīnas apakša burtiski velkas pa zemi. Otrkārt, ja arī sabojājas viens «amortiņš», diezin vai būs vēlēšanās pasūtīt jaunus regulējamos amortizatorus (jāmaina jau reizē uz vienas ass esošie), kuru cena (gabalā) tuvojas 200 latiem… Treškārt, arī jaunu «parasto» amortizatoru uzstādīšana neizmaksā lēti.
Novērots, ka laiku pa laikam nedienas sākas ar elektronisko «smadzeņu» sistēmu. Arī šāds brīdis diemžēl liek aizmirst par auto aprīkojumu (jo tas vienkārši pilnvērtīgi nefunkcionē) un pievērsties laiku, naudu un nervus prasošiem diagnostikas darbiem, turklāt jāņem vērā, ka vietu, kur to iespējams veikt, Latvijā ir maz.
Atsevišķa tēma ir dīzeļdzinēji. Ja «dīzelītis» pārstāj funkcionēt, jārēķinās, ka dabūt aizvietotāju (citu dīzeļmotoru), visticamāk, neizdosies, jo šī ir viena no tām markām, kuras dīzeļi «šrotos» tikpat kā nav atrodami, bet jaunu pirkt ir pilnīgi nerentabls pasākums. To pašu var attiecināt arī uz «Space Wagon» miniveniem.
Tradīcijas dzinēju jomā «Mitsubishi» būtiski nav mainījusi, izstrādājot no 1992. gada ražotos «galantus». Lai gan ievērojami modernizēts dizains, tradicionāli dārga palikusi ritošā daļa – arī tiem dažkārt ir sastopami regulējamie amortizatori, turklāt tiem nedaudzajiem automobiļiem, kas nonākuši līdz Latvijai, novērota vēl virkne iespējamu īpatnību un problēmu. Piemēram, laiku pa laikam pieredzēts pa kādam sajūga defektam, taču priekšējo riteņu «plaukti» ar «pirkstiem» ir gluži kā Siāmas dvīņi, jo nav maināmi atsevišķi, bet jauns «komplekts» maksā virs latiem septiņdesmit… Dzīvē gan bijuši mēģinājumi problēmu reizē «pirkstus» kādā darbnīcā «atjaunot», taču ir zināmi gadījumi, kad šāda amatierisma dēļ braucējs bijis par mata tiesu no līķratiem, jo vienā brīdī nez kādēļ nepaklausīga kļuvusi stūre…
Atšķirībā no «priekšgājēja» šim «Galant» modelim dīzeļdzinēji sastopami vēl retāk, taču viens no «prasīgākajiem» agregātiem ir kompensators, kuram kā ēst vajadzīga tikai augstas kvalitātes eļļa.
Autocentrā «Andrea» tika uzsvērta kāda bīstama laiku pa laikam sastopama autobraucēju kļūda, kad pēc noteikta nobraukuma automašīnai «Galant» tiek mainīta zobsiksna, taču netiek uzlikti jauni spriegotājruļļi, kas, par lieliem brīnumiem auto saimniekam, drīzumā mēdz iziet no ierindas.
Par eleganci arī jāmaksā, un, lai savā īpašumā iegūtu aptuveni desmitgadīgu «Galant», jārēķinās ar četru tūkstošu ASV dolāru tēriņu. Paaudzi vecāki auto nopērkami, sākot ar nepilniem diviem tūkstošiem dolāru.
