Jānis Zariņš noteicis un izvērtējis uzņēmējdarbības veicinošos un bremzējošos faktorus un turpmākās attīstības iespējas Jelgavas novadā un pilsētā.
LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes maģistrs Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu koordinators Jānis Zariņš par darbu «Uzņēmējdarbības izvērtējums un attīstības virzieni Jelgavas novadā un pilsētā» saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Jauno zinātnieku balvu.
Reģistrē galvenokārt SIA
Maģistra darbā Jānis turpinājis jau bakalaura darbā sākto pētījumu. Pamatstudiju noslēgumā viņš izvērtējis uzņēmējdarbību Jelgavas novadā, taču pirms gada aizstāvētajā maģistra darbā vērtēta arī uzņēmējdarbība pilsētā.
Jānis stāsta, ka no 2002. līdz 2015. gadam Jelgavas novadā reģistrēto uzņēmumu skaits sasniedzis 62 procentus, kas ir vairāk nekā likvidēto uzņēmumu – 38 procenti. Savukārt Jelgavā reģistrēts 71 procents uzņēmumu, bet likvidēti – 29 procenti. «Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēdējos gados Jelgavā ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 300 jaunu uzņēmumu, kas ir vairāk nekā laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam,» tā Jānis. Viņš arī norāda, ka ar katru gadu pilsētā un novadā likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties. Lai gan šobrīd lielākoties jaunie uzņēmēji izvēlas reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, puse no visiem Jelgavas novada uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības.
Likumsakarīgi, ka novada uzņēmēji ir lielākoties lauksaimnieki. Citas izplatītākās uzņēmējdarbības jomas ir kokapstrāde un derīgo izrakteņu ieguve, attīstās tirdzniecības, pakalpojumu uzņēmumi, amatnieku darbnīcas un mājražotāji, kas iesaistās tūrisma produktu tirgū. Savukārt pilsētas uzņēmēji nodarbojas ar apstrādes rūpniecību, būvniecību, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un citām nozarēm. Apstrādes rūpniecībā dominējošās nozares ir metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, plastmasu pārstrāde un pārtikas ražošana.
Novadā plašāk pārstāvēta lauksaimniecība
Jelgavas novadā darbojas dažādu nozaru uzņēmumi. «Uzņēmējdarbība novadā ir cieši saistīta ar vietējo resursu izmantošanu. Lauksaimniecība ir visplašāk pārstāvētā nozare, kas nodrošina lielāko daļu darbavietu. Tomēr ir arī pietiekami lieli būvniecības, pārtikas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, kas dod savu ieguldījumu novada ekonomikā un attīstībā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt pakalpojumus un iegādāties nepieciešamās preces savā novadā. Novadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir vairāk nekā 60 procentu, un tas labvēlīgi iespaido pašvaldības ekonomisko situāciju,» skaidro pētījuma autors. Viņš arī secinājis, ka bezdarba līmenis kopš 2010. gada samazinājies gan novadā, gan pilsētā.
«Novada uzņēmēju priekšrocība ir iespēja veidot sadarbību ar LLU, tai skaitā mācību un pētījumu saimniecībām «Vecauce» un «Pēterlauki», attīstot jaunas saimniekošanas, produkcijas pārstrādes un uzglabāšanas metodes šajā nozarē,» tā Jānis. Savukārt Jelgavā dominē mikrouzņēmumi. Pilsētas uzņēmumi lielākoties darbojas tādās nozarēs kā vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, transports un uzglabāšana un apstrādes rūpniecība.
Pašvaldību atbalsts – nozīmīgs
Darbā autors aptaujājis 327 esošos un topošos uzņēmējus. Izvērtējot visas darbā izmantotās analīzes metodes, anketu rezultātus un ekspertu (viņu vidū Modris Jansons, Jānis Vinters, Līga Lonerte, Ilze Caune, Vilnis Švāns, Daiga Latkovska, Uldis Valters, Imants Kanaška un Vilis Levčonoks) viedokļus par to, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību, autors izvirzījis galvenos uzņēmējdarbību veicinošos faktorus.
Kā pirmo veicinošo faktoru pilsētā un novadā Jānis min pašvaldības atbalstu. «Lai gan pašvaldību funkcijas neietver uzņēmējdarbības atbalstu, tomēr abās cenšas atbalstīt vietējos uzņēmējus. Pilsēta vairāk atbalsta lielos uzņēmējus ar infrastruktūras sakārtošanu, novads – mazos uzņēmējus un jaunos projektus. Viens no pēdējā laika piemēriem ir pārtikas amatnieku veikals Jelgavā. Strādājot novadā, zinu, ka pašvaldība atbalsta savu uzņēmēju dalību starptautiskās izstādēs, gadatirgos savējiem stendus piedāvā bez maksas. Pašlaik Lauku atbalsta dienests un lauku partnerība «Lielupe» ir izsludinājusi līderprojektus, šogad vairāk koncentrējoties uz jauno uzņēmēju atbalstu,» stāsta Jānis. Tāpat novadā pozitīvi vērtējama Eiropas struktūrfondu līdzekļu pieejamība, izglītotu speciālistu sagatavošana LLU, ģeogrāfiskais izvietojums, sazarota autoceļu un ielu tīkla pieejamība, telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas, dabas resursu pieejamība, vides sakoptība.
Attīstību veicinošie faktori vairākos gadījumos pilsētā un novadā sakrīt, taču ir arī dažas atšķirības. Novadā gandrīz pusi teritorijas aizņem meži un mežizstrādes uzņēmēji, lai gūtu ātru peļņu, pārsvarā koksni eksportē. «Lai saglabātu savu biznesu ilgtermiņā, uzņēmējiem no iegūtā kokmateriāla būtu jārada produkti ar augstu pievienoto vērtību, lai pēc tam varētu realizēt gatavo produkciju,» norāda autors. «Jelgava savukārt soli priekšā ir komunālo pakalpojumu pieejamības ziņā. Jelgavā darbojas vienota centralizētās ūdensapgādes sistēma, kas nodrošina patērētājus ar pietiekami kvalitatīvu ūdeni. Arī turpmāk, lai nodrošinātu notekūdeņu aizvadīšanu, ir jāturpina uzlabot kanalizācijas sistēmu. Tiek domāts par energosistēmas modernizāciju un atkritumu savākšanas un šķirošanas pilnveidošanu.»
Novadā jāuzlabo transporta kustība
Kā būtiskus uzņēmējdarbību bremzējošus faktorus, ar kuriem sastopas gan pilsētā, gan novadā, esošie un topošie uzņēmēji minējuši augstos nodokļus un ražošanas izmaksas, apgrozāmo līdzekļu trūkumu, nesamērīgo birokrātisko slogu, darbaspēka trūkumu un citus. Atšķirīgais problēmfaktors ir sabiedriskā transporta kustības nodrošināšana novadā, kur tas tiek vērtēts drīzāk kā slikts. «Lai gan sabiedriskā transporta kustība pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, tomēr esošie un topošie uzņēmēji norāda, ka transporta kustība būtu jāuzlabo un jāatjauno maršruti, lai vēlās vakarpusēs darbiniekiem būtu iespēja nokļūt mājās Jelgavas novadā – visbiežāk novadnieki strādā tieši pilsētā,» skaidro Jānis.
Tāpat viņš norāda, ka Jelgavas novadā uzņēmējiem Eiropas struktūrfondu pieejamība ir daudz aktuālāka. Novadā un pilsētā kā būtiska problēma tiek minēta arī nepietiekamās tirgus zināšanas. «Pilsētnieki šajā ziņā ir pārāki, tomēr uzskata, ka nākas sastapties ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas nenozīmē, ka kvalificētu darbinieku nav. Kvalificētais darbaspēks vai nu brauc strādāt uz Rīgu, vai darba meklējumos devies uz ārvalstīm, kur ir lielākas iespējas nopelnīt vairāk,» skaidro Jānis.
Ar novecojušām tehnoloģijām un iekārtām vairāk sastapušies novada uzņēmēji. Tāpat par būtisku problēmu Jelgavas novadā tiek uzskatīts autoceļu un ielu tehniskais stāvoklis, infrastruktūras pieejamība, ierobežotas ražošanas jaudas un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Pilsētā šie faktori netiek norādīti kā būtiski uzņēmējdarbības kavēkļi.
Uzņēmējdarbības attīstības iespējas – labas
Jāņa aptaujātie eksperti uzskata, ka galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības attīstībā ir finanšu trūkums, augstie nodokļi un iedzīvotāju zemā maksātspēja. Pēc uzņēmēju domām, svarīgākie uzdevumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, ir infrastruktūras sakārtošana un izglītības veicināšana. Savukārt pašvaldības uzskata, ka nepieciešams sakārtot infrastruktūru, lielāks atbalsts nodokļu politikā un valsts līmenī jāmaina likumdošana.
«Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Jelgavas novadā un pilsētā vairāk vērtējamas kā labas ar pozitīvu iezīmi attīstīties. Uzņēmējiem tikai nepieciešama uzņēmība, enerģija un gribasspēks, kā arī jābūt informētiem par konkrēto nozari,» pārliecināts Jānis.
Pētījums tapis projektā «Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā».
