Ar varu izvelkot no 28 kvadrātmetru mājas pensionāru invalīdu Genādiju Borisanu, kurš Kalnciemā, Lielupes ielas galā, Luģos 1, šo ēku bija uzbūvējis nelikumīgi, otrdienas rītā sākās Jelgavas novada pašvaldības rīkotie pasākumi, lai būvi nojauktu.
Notikuma vietā, kas bija ierobežota ar lentām, darbojās pašvaldības policisti un kādas apsardzes firmas darbinieki, kā arī dežurēja ātrā medicīniskā palīdzība. Vīri atstarojošās vestēs nesa ārā no mājas G.Borisana un viņa sievas Valentīnas Rudenko iedzīvi, ko krāva automašīnā. Pakāpeniski tika demontēta arī pati ēka. Vispēdīgi to veica ar lielu ekskavatoru, kura atvešanas laikā uz brīdi tika slēgta šoseja. Klāt bija arī V.Rudenko, kas raudāja un izkliedza pārmetumus pašvaldībai par to, ka notiek vardarbīga strīda risināšana.
Uz kādas no vieglajām automašīnām bija uzraksts “Prese”. Pie tās Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone paskaidroja, ka tiek veikta nelegālo būvju – saimniecības ēkas un tai blakus esošās dzīvojamās ēkas – pamatu nojaukšana. “Parasti, ja pat lemts par patvaļīgas būvniecības objekta nojaukšanu, to īsteno pats īpašnieks, taču šajā gadījumā tā organizēta ar vairāku dienestu iesaisti, ņemot vērā īpašnieku ignorējošo attieksmi pret domes un tiesas lēmumu izpildi,” sacīja D.Kaņepone, piebilstot, ka 2014. gada jūlijā Augstākā tiesa atzina par likumīgu Jelgavas novada domes lēmumu. V.Rudenko un G.Borisanam bija doti trīs gadi, lai ēkas paši nojauktu. Turklāt pašvaldība ģimenei bija ierādījusi zemi citā vietā un pat piedāvājusi palīdzību būvmateriālu pārvešanā, taču arī tas tika ignorēts. Uz jautājumu: “Kāpēc šeit dežurē ātrā medicīniskā palīdzība?” D.Kaņepone atbildēja, ka V.Rudenko ēku nojaukšanas gadījumā draudējusi būt agresīva pret sevi un citiem.
Notikuma vietā klātesošā Jelgavas novada domes deputāte kalnciemniece Irina Dolgova teica, ka var saprast V.Rudenko nespēju prātīgi risināt problēmu, taču pašvaldībai bija jārīkojas cilvēcīgāk. Deputāte piebilda, ka vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas ar Kalnciema pilsētas domes labvēlīgu pamudinājumu V.Rudenko Luģos 1 tika iznomāta zeme ar apbūves tiesībām. Problēmu vēlāk radīja tas, ka V.Rudenko, nenokārtojot zemes īpašuma un būves tiesības, sāka to apbūvēt. To, ka rīkojušies nelikumīgi, ģimene atzina un maksāja sodus.
D.Kaņepone skaidro, ka vēl pirms Jelgavas novada izveidošanas 2009. gadā saņemts Kalnciema pilsētas Būvvaldes rakstisks atteikums izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu mājas projektēšanai, jo konkrētais zemesgabals ietilpst dabas teritorijā – Lielupes aizsargjoslā – un ir plūdu apdraudēts. Tas gan nepārliecina I.Dolgovu, jo apmēram tajā pašā laikā kaimiņos ap piecdesmit metru attālumā tika nodota divstāvu dzīvojamā māja, kuru plūdi apdraud ne mazāk. Apmēram simt metru no Luģiem 1 atrodas novada domes priekšsēdētāja vietnieces, savulaik Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājas, Aijas Tračumas vīra brāļa Viktora Tračuma jaunbūve.
Notikuma vietā klātesošais Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša skaidro, ka Luģiem 1 blakus esošo māju īpašnieki atšķirībā no V.Rudenko ar pašvaldību nav tiesājušies un strīdējušies, tādēļ arī viņiem varētu būt izdevies savas īpašuma lietas mierīgi sakārtot.
Ilggadējais Kalnciema pašvaldības darbinieks Valdis Čakars, kurš pensionējās 2003. gadā, stāsta, ka 1961. gadā Kalnciemam izstrādātajā ģenerālplānā bija paredzēts, ka vietā, kur atrodas Luģi, būs apdambējums un individuālā apbūve. Vēlāk izstrādātajos plānos tā gan vairs nebija. Viņam ir mīkla, kāpēc V.Rudenko un G.Borisanu īrētā zemesgabala kaimiņiem laikā, kad viņi būvēja, izdevās ēku uzcelt likumīgi. “Viktora Tračuma māja atrodas uz tā saucamās “sarkanās barakas” drupām, kas bija 17. gadsimta ēka, zviedru karaspēka priekšpostenis. Es vēl toreiz ieteicu pirms ēkas būvēšanas veikt vietas arheoloģisko izpēti. Nekas tamlīdzīgs netika izdarīts. Ātri uzstutēja to būdeli virsū, un visi gali ūdenī,” piebilst V.Čakars.
