«Pēc skolas nebiju domājusi turpināt mācības, bet līdzīgi kā māsa plānoju doties uz Angliju strādāt, jo ģimenei pietrūka līdzekļu apmaksāt studijas augstskolā,» stāsta Jelgavas 6. vidusskolas absolvente Nellija Kazmerčuka no Brankām, kura jau otro gadu studē Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas noticis, pateicoties labiem cilvēkiem, kuri negaidīti paziņojuši, ka gatavi segt visus izglītošanās un uzturēšanās izdevumus ASV. Nellijai atlika ātri izlemt, vai pieņemt šo piedāvājumu.
Laimīgo biļeti Nellijas rokās iedeva amerikāņu pāris Rendija un Kriss Šaveri, kuri bijuši bieži viesi meitenes ģimenē un baznīcā – Dzirnieku baptistu draudzē. Tās mācītājs ir Nellijas tēvs Aleksandrs Kazmerčuks. «Rendija un Kriss iepriekš nebija plānojuši aicināt mani uz Ameriku. Viņiem šī ideja radās 2009. gada rudenī, kad Latvijā notika kristīgā konference. Tētis strādā arī par celtnieku, kas ir vienīgais ienākuma avots mūsu ģimenē. Tajā laikā viņam īsti nebija darba, Rendija un Kriss to uzzināja un nolēma palīdzēt. Viņi piedāvāja apmaksāt pilnīgi visu, sākot no lidmašīnas biļetes, studijām līdz pat autovadīšanas kursiem, neko neprasot pretim. Vecāki, protams, bija apmulsuši par šo piedāvājumu. Mamma un tētis kādu laiku domāja, kamēr to man izstāstīja. Ļoti skaidri atceros to dienu, kad tētis pasauca mani, lai nopietni parunātu,» stāsta Nellija.Ceļā pavada brālisMeitene atklāj, ka iespējas priekšā sirds notrīcējusi visiem ģimenē, kurā mamma Raisa un tētis Aleksandrs kopā izlolojuši piecus bērnus. Ne vecākiem ir viegli palaist savu atvasi tālajos pasaules ceļos, prom no mājām, rūpēm un uzraudzības, ne pašam bērnam, kuram jāsastopas ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem savā dzīvē. «No vienas puses, varēja redzēt, ka mammai un tētim bija grūti, jo, protams, būtu labāk dzīvot visiem kopā dzimtajā valstī, bet, no otras puses, viņi bija priecīgi, ka varēšu iegūt augstāko izglītību. Arī es sākumā nebiju sajūsmā par šo ideju. Domāju, ka tas ir vienkārši nereāli un visdrīzāk palikšu mājās,» sākotnējo nedrošību atklāj Nellija.Lai pavadītu meiteni tālajā ceļā un pārliecinātos, ka viņa nokļuvusi drošās rokās, kā arī labāk iepazītu ASV «audžuvecākus», pie kā Nellija apmetās, viņai līdzi posās arī vecākais brālis Deniss, kurš šim nolūkam bija ziedojis visus savus iekrājumus. Brālis atgriezās mājās pēc trim mēnešiem. Viss bija kārtībā!Apgūst grafikas dizainuAmerikāņu labdari N.Kazmerčukai bija izvēlējušies «Des Moines Area Community» koledžu Aiovā. «Tā ir samērā slavena skola internacionāliem studentiem, turklāt tuvu mājām, kur dzīvoju. Pirmie mēneši bija diezgan grūti, jo viss notika tikai angļu valodā. Bija grūti pie tā pierast, un bieži vien pēc mācībām, atgriežoties mājās, sāpēja galva. Pirmo gadu pārsvarā mācījos valodu, kā arī tādus bāzes priekšmetus kā algebru un datorzinības. Šogad jau sanāca paņemt zīmēšanas, mākslas, kultūras un fotografēšanas kursus. Vēl neesmu sākusi pašu grafiskā dizaina programmu, uz ko izveidojusies rinda. Tā jāpaspēj apgūt divu gadu laikā,» atklāj Nellija, kura grafisko dizainu izvēlējusies par savu pamatspecialitāti un cer, ka varēs Latvijā atrast darbu, kur likt lietā iegūtās zināšanas. N.Kazmerčuka uzticēto mandātu iegūt augstāko izglītību turējusi godam. Nesen viņa kopā ar 23 savas koledžas biedriem tika uzņemta «Phi Theta Kappa» internacionālajā goda asociācijā. ASV tā ir prestiža organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 tūkstošus galvenokārt koledžu divgadīgo programmu studentu. Kopā asociācijā reģistrēti ap diviem miljoniem dalībnieku. Lai tajā iestātos, jāizpilda virkne nosacījumu. Svarīgākais – teicami sasniegumi studijās.Ļoti pietrūkst Latvijas«Iepriekš man bija priekšstats, ka Amerika ir gigantiska milzīgu debesskrāpju valsts, tomēr, kad nonācu Aiovā, nācās savu viedokli mainīt. Debesskrāpju vietā – kukurūzas lauki. Protams, ir lielās pilsētas, kur nav kur kāju paspert,» iespaidos dalās Nellija, piebilzdama, ka viņu ļoti fascinē kalni, kuros bijusi iespēja uzkāpt un vērot saulrietu. Šķitis interesanti, ka Amerikā vasaras ir garākas un siltākas nekā mājās. Savukārt ziemas – īsas, bet ļoti aukstas un sniegainas. «Tomēr vairāk par visu mani iespaido ilgošanās pēc Latvijas. Saprotu, cik daudz man nozīmē šī valsts, mana baznīca, ģimene un draugi, kuri līdz pat šim brīdim ir neticami liels atbalsts,» atzīst topošā grafikas dizainere.
