«Bijām Cēsīs, Limbažos, Saulkrastos. Man patika šis brauciens,» par pēdējo šīsvasaras ekskursiju ar riteņiem stāsta sociālās aprūpes centra «Jelgava» iemītnieks Vladislavs Vonda.
“Bijām Cēsīs, Limbažos, Saulkrastos. Man patika šis brauciens,” par pēdējo šīsvasaras ekskursiju ar riteņiem stāsta sociālās aprūpes centra “Jelgava” iemītnieks Vladislavs Vonda un piebilst, ka viņi, četri šajā centrā dzīvojošie, ar divriteņiem pabijuši arī daudzās citās Latvijas pilsētās. Šo iespēju puišiem sarūpējis aizrautīgs velotūrists un olimpisko pilsētu apceļotājs Aigars Rumpis.
Olimpisko pilsētu apceļošanas projektā jau bija “apgūti” ap desmit tūkstoši kilometru, kad Aigaram radās doma un vēlme veikt kaut ko tādu cilvēku labā, kuriem atbalsts un iedrošinājums ir īpaši vajadzīgs.
Ideja dzimst Atēnās
“Tas bija 2004. gadā, kad braucām kopā ar kolēģi Arvi Kalniņu,” viņš atceras. “Atēnās nonācām laikā, kad tur risinājās paraolimpiskās spēles. Viesojāmies Olimpiskajā ciematā, Latvijas komandas mītnē, runājāmies ar sportistiem no Jelgavas, ar viņu treneri Maiju Ukstiņu, ar Latvijas Paralimpiskās komitejas vadītāju Valdi Nagobadu. Izjautājām par invalīdu sportu, viņi interesējās par mūsu velobraukšanas projektu. Un sarunās dzima ideja iesaistīt nelielos braucienos cilvēkus ar īpašām vajadzībām.”
Nākamais solis bija kontaktu meklēšana Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas klubā “Cerība”. Tā vadītāja Ruta Kļaviņa savukārt “savedusi kopā” ar sociālās aprūpes centra darbiniekiem. “Izrādījās, ka vairāki centra iemītnieki ir aktīvi sportotāji “Cerībā” un piedalījušies pat sacensībās ārpus Latvijas. Vladislavs Vonda, Mihails Narvila un Imants Šalajevs bija gatavi arī nopietnam riteņbraukšanas pasākumam. Vēlāk iesaistījās vēl viens interesents – Jānis Vācietis,” Aigars stāsta, ka pagājušajā gadā sāktie maršruti veduši vairāk pa Zemgali un Kurzemi, bet šajā vasarā jau ietverta Vidzemes puse.
Paveiktais ceļ pašapziņu
“Lielisks cilvēks,” par Jelgavas Domes speciālistu tehnisko komunikāciju jautājumos Aigaru Rumpi, kas nebaidās uzņemties atbildību par cilvēkiem, kas tikai pamazām iziet plašākā sabiedrībā un nereti mēdz rīkoties impulsīvi, saka pansionāta “Jelgava” sociālā aprūpētāja Erita Roze. Visi minētie velobraucēji gan esot starp aktīvākajiem arī iestādes kultūras un sporta pasākumos, turklāt visi četri strādā algotu darbu. Taču tik tāli un lielā mērā patstāvīgi ceļojumi pa Latviju ienesuši viņu dzīvē jaunas pozitīvas emocijas. “Tie ceļ cilvēku pašapziņu,” uzsver E.Roze, atceroties, kā pēc katra šāda brauciena dalībniekiem bijis daudz ko stāstīt un citiem ko klausīties.
Nupat iestādē sākusi darboties “pusceļa māja” iemītniekiem, kas gatavi apgūt iemaņas patstāvīgai dzīvei. Divi no kluba “Cerība” aktīviem treniņu apmeklētājiem ir šā projekta dalībnieki, un E.Roze nenoliedz sporta kā veiksmīga integrētāja nozīmi.
Jauni mērķi
Aigars savukārt rēķina, ka kopā pieveikti jau ap 1100 kilometru un ceļojumu laikā problēmu nav bijis – braucēji izrādījušies gana disciplinēti, cits par citu atbildīgi un, kas nav mazsvarīgi, – arī fiziski izturīgi. Kopš pagājušā gada notikuši jau vienpadsmit kopīgu braucienu pa Latviju, un pamazām sākusi urdīt doma, ka varētu arī doties pāri robežai. Pirmais tālākais mērķis varētu būt kāda Jelgavas sadraudzības pilsēta. Līdz velobrauciena starta vietai tad, protams, jānokļūst ar pasažieru transportu. Jānodibina sakari ar kādu turienes invalīdu organizāciju. Jālūko pēc atbalsta pašu mājās. Šovasar, piemēram, puišiem ļoti noderējuši pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” aizlienētie velosipēdi. Gan rastos atbalstītāji arī turpmāk, – A.Rumpis ir optimists.
