Pirms gada «Ziņas» uzrunāja divas jaunas ārstu ģimenes, kas zemo ienākumu dēļ apsvēra iespēju doties strādāt uz citu valsti. Abās plāni nav mainījušies, tomēr ārzemēs viņi ir tikai «ar vienu kāju», nezaudējot cerību, ka pienāks laiks, kad Latvijai pašai vajadzēs savus mediķus.
Jelgavas ārsti anesteziologi reanimatologi Inese un Guntis Strazdi pērnā gada pavasarī intervijā «Ziņām» atzina, ka visvairāk viņus kaitinot neziņa par nākotni, tādēļ nopietni apsvēra iespēju aizbraukt no Latvijas. Turklāt ar šodienas ārsta algu izdzīvot un nomaksāt bankai kredītu ir nereāli, atzina I.Strazda. Aizbrauc ar domu atgrieztiesĢimenes pērnā gada nodomi ir piepildījušies. Bērnu dēļ tika izlemts, ka darba meklējumos dosies tikai tētis. No jūnija Guntis braukā uz Lielbritāniju. «Apsvērām visus par un pret, parēķinājām, ka vīrs varēs apvienot darbu Anglijā un Jelgavas slimnīcā. Nedēļu viņš ir tur, nedēļu – mājās,» noteic Inese. Pēc nakts dežūras Jelgavas slimnīcā viņa steidz mājās, lai pagūtu bērnus aizvest uz bērnudārzu un atpūstos. Ja ir nakts dežūras, ar mazajiem ir aukle un vecmāmiņa. «Esam optimisti un ceram, ka šis ir tikai pagaidu variants un Latvijai pašai vajadzēs savus ārstus, jo no dzimtenes pavisam aizbraukt ļoti negribas, bet kredīts bankai jāatdod un bērni jāaudzina,» atzīst anestezioloģe.Lēmums pamatīgi apdomātsArī ārsti rezidenti traumatologs ortopēds Kaspars Vīksna un viņa sieva neiroloģe Zane domu par braukšanu strādāt ārpus Latvijas apsvēruši vairāk nekā gadu, kopš «Ziņas» viņus uzrunāja. «Plāni pa šo gadu nav mainījušies. Sākumā mums bija doma valsti pamest trijatā, līdzi ņemot arī bērniņu, tagad situācija mainījusies. Piedāvājumi no ārvalstu klīnikām būtu, bet tikpat kā neiespējami ir atrast vienu klīniku vai vismaz pilsētu, kur darbs mūsu specialitātēs būtu abiem,» atzīstas Zane. Taču negaidot no kādas klīnikas Vācijā nāca darba piedāvājums Kasparam. «Perspektīvā viņš darbu tur varētu apvienot arī ar rezidentūras praksi, kam, domāju, piekrišanu dotu gan klīnika Vācijā, gan Stradiņa universitāte, kur viņš pašlaik ir rezidentūrā,» piebilst Zane. Ja viss notiks, kā iecerēts, jau tuvākā mēneša laikā Kaspars būs ceļā uz jauno darbavietu. Viņš cer, ka varēs apvienot darbu Vācijā un dzimtenē. Precīzu no Latvijas aizbraukušo ārstu skaitu uzzināt ir grūti. «Latvijas Ārstu biedrība sākusi slēpt šo informāciju. Acīmredzot fakti ir tādi, kas cilvēkus varētu stipri satraukt,» atzīst Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Pēdējo divu gadu laikā ārsta vidējā darba samaksa Latvijā sarukusi par vidēji 40 procentiem.
