«Tas bija pats grūtākais uzdevums, vienubrīd jau domāju, ka neuzkāpšu, kādus pāris gadus nebiju juties tik smagi,» par slīpo virvi, kas veda teju astoņu metru augstumā, teic komandas «Briksnis un jelgavnieki» līderis Jānis Krūmiņš, kura šāgada sasniegumu kontā ir Latvijas orientēšanās sacensību čempiona tituls ultragarajā distancē, uzvara Stipro skrējienā 4. maijā Cinevillā, pirmā vieta piedzīvojumu sacensību «X Race» kopvērtējumā un nu, vasaras sezonas noslēgumā, – arī uzvara piedzīvojumu sacīkstē «Remoss 2011» aizvadītajā sestdienā Jelgavas pusē.
Ap divi simti lielu un mazu orientēšanās un tūrisma sacensību cienītāju no dažādām Latvijas malām piedalījās piedzīvojumu sacīkstē, kas šoreiz izvērtās ap 30 kilometru posmā Jelgavas un Ozolnieku apkaimē. Pēc starta pulksten 10 Pārlielupē dalībnieki vispirms pēc kartes devās meklēt noteiktus objektus pilsētā, pēc tam atgriezās mežā, kur pa ceļam sēja vainagus, nesa «ievainotos», lika Rubika kubu, slauca «govi», cepa pankūkas un pildīja dažādus citus uzdevumus, līdz nonāca pie paša grūtākā – vienu komandas biedru gaidīja rāpšanās pa slīpu virvi astoņu metru augstumā, citu – pa stāvu, lai pēc tam pārvietotos no viena koka uz otru.«Kaut kas tik grūts vēl nebija redzēts,» slīpo rāpšanos vērtēja pieredzējusī piedzīvojumu sacensību dalībniece Dace Traniņa no rīdzinieku komandas «A-taka». Līdzīgās domās bija Imants Čaklis no orientēšanās kluba «Ziemeļkurzeme» četrinieka. «Mums patīk nopietnas sacensības, tāpēc arī uz Jelgavu braucam jau trešo gadu, jo zinām – vienmēr būs kas jauns, neredzēts un pietiekami sarežģīts,» apliecināja Imants.«Šoreiz ļoti spēcīgs arī dalībnieku sastāvs,» par sīvo cīņu un tikai pēdējā posmā apsteigto komandu «Beigtais kaķis» ar rogaininga pasaules čempioniem Raimondu Lapiņu un Guntaru Mankusu sastāvā gandarīts bija arī Jānis Krūmiņš. «Pirms pēdējā posma vēl bijām līdzās. Manījām, ka viņu meitene diezgan piekususi. Varbūt arī tāpēc konkurenti izvēlējās garāko, bet vieglāko ceļu, mēs – pa brikšņiem un džungļiem, kas prasa vairāk spēku, bet mums tie vēl bija,» stāsta Jānis un secina, ka šoreiz viņu uzvaru faktiski noteikusi izturīgā rīdziniece Ieva Mauliņa. – Redzams, ka arī citās komandās apvienojušies «piedzīvojumu meklētāji» no dažādām pusēm, pēc kāda principa tās tiek veidotas? – jautāju Jānim.Ir teiciens, ka komanda ir tik ātra, cik ātrs ir tās lēnākais dalībnieks. Pirmām kārtām jau kopā sanāk draugi un paziņas, bet jāraugās arī, lai dalībnieki daudzmaz fiziski līdzvērtīgi. Lielā daļā piedzīvojumu sacīkšu komandā jābūt vienai meitenei. Puiši tad parasti cenšas atbrīvot viņu no mugursomas, sacensībās ar velobraukšanas posmiem esmu redzējis arī pašgatavotu sistēmu, lai var līdzenākos posmos pavilkt. Sacensībās, kur es startēju, parasti arī komandu veidoju pats. Ja visaugstākā līmeņa, – cenšos savākt pašus spēcīgākos («X Race» uzvarējām kopā ar veloorientieristu Uģi Voiceščuku un ziemas orientieristu Tomu Veitu), tādās kā «Remoss» – tuvākus paziņas un kolēģus.– Latvijā pazīstamam orientieristam ar stāžu acīmredzot izvēles loks ir plašs. Cik ilgi jau esat šajā sportā?Būs divdesmit viens gads. Sāku no 11 gadu vecuma (tā ka varat sarēķināt, cik man pašam tagad). Uz 2. vidusskolu, kur mācījos, atnāca trenere Ingūna Čākure un uzaicināja uz nodarbību. Pirmajā treniņā bijām puse klases, otrajā jau puse no puses, vēlāk palikām pāris, bet es tā esmu noturējies visu laiku.– Līdzās pašai mežā skriešanas pievilcībai noturēšanos droši vien veicinājuši arī panākumi?Vispirms bija basketbols un orientēšanās teorija, bet tad – no pavasara līdz rudenim – pirmā sacensību sezona. Sākumā nepadevās, bet pamazām sāka veikties. Pēc dažiem gadiem tiku Latvijas jauniešu izlasē, un 15 gados bija mans pirmais Eiropas jauniešu čempionāts Čehijā. Individuāli nekas labs, bet stafetē bijām ceturtajā vietā. Apbalvo sešus, un varējām stāvēt līdzās pjedestālam.– Uz pakāpiena laikam gan būts tikai Latvijā?Jā, Latvijas čempionātos ir bijis daudz uzvaru gan jauniešu, gan pieaugušo konkurencē. Ultra garajās distancēs, ko dēvē arī par orientēšanās maratonu, pēdējos astoņos gados esmu uzvarējis septiņas reizes. No pieciem pasaules čempionātiem, kur startēju izlases sastāvā, individuāli gan augstākā bijusi 29. vieta, bet stafetē tikām arī ceturtajā. Esmu komandas cilvēks, un pēc uzbūves acīmredzot orientēts vairāk uz izturību, ne ātrumu, tāpēc man patīk arī piedzīvojumu sacensības.– Orientieristi par nopietnu pasākumu atzīst 24 stundu rogainingu? Esat to mēģinājis?Rogainings ir orientēšanās, kur kontrolpunktu meklēšanas secību var izvēlēties pats. Mēģinājis esmu, šogad arī vienā piedalījos un guvu traumu. Tomēr jāatzīst, ka piedzīvojumu sacensības ar savu formāta un uzdevumu dažādību, «kāju», velo un laivu posmiem, dažkārt ne tik sīkām un pat ļoti vecām kartēm ir interesantākas.– Esat doktorants un lektors LLU Meža fakultātē, vai tam arī varētu būt kāda saistība ar sportisko vaļasprieku?Visai tieša. Iepriekš biju izstudējis vadības zinības Latvijas Universitātē, minētajā izlases dalībnieka laikā nodarbojos ar nelielu savu biznesu – tirgoju orientieristiem nepieciešamas lietas. Bet reiz sacensībās mežā sastapu fakultātes dekānu Dagni Dubrovski un uzzināju, ka ir studiju vieta maģistrantūrā. Nu esmu jau doktorants, lektors un pētnieks Meža izmantošanas katedrā.– Turpināt pētīt mežu?Pētu Latvijas kokrūpniecības attīstības perspektīvas.– Un kā – vai tās ir pozitīvas?Noteikti. Latvijā meži nevis aug, bet tos audzē. Tā ir viena no mūsu bagātībām, ko nevaram atļauties atstāt tikai rekreācijas un bioloģiskās daudzveidības vajadzībām. Jā, dažkārt arī orientieristiem šķiet – redz, kur atkal izcirsts, bet skaties pēc dažiem gadiem – jau jaunaudze veidojas. «Remoss 2011» statistika Piedalījās 29 pieaugušo, 10 A jeb vecākās grupas jauniešu un deviņas B grupas komandas. Pieaugušajiem pirmajā vietā «Briksnis un jelgavnieki» (Jānis Krūmiņš, Salvis Daģis, Kaspars Beķeris, Ieva Mauliņa). A grupas uzvarētāji – «Labāk nesekojiet!» (jelgavniece Marija Raketska, Klāvs Niklass no Sējas, Dāvis Lapiņš un Jānis Zukulis no Liepājas puses). B grupā pirmie – mājinieki «remosieši» Nauris Hofmanis, Tomass Andersons, Laura Hofmane, Rūta Liflande.
