Nozares eksperti, valsts un pašvaldību pārstāvji iesaistījušies diskusijās par iespēju valstī veidot vienotu iedzīvotāju apkalpošanas centru tīklu
Šogad Latvijā tiek īstenots pilotprojekts, lai pārbaudītu, kā efektīvāk apvienot un ērtāk iedzīvotājiem sniegt valsts iestāžu pakalpojumus. Ja projekts būs veiksmīgs, ļoti iespējams, ka nākotnē visā Latvijā tiks izveidots valsts vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls. Jelgavas novadā šādu ieceri vērtē pozitīvi, Ozolnieku novada pašvaldībā pagaidām – piesardzīgi, jo iedzīvotājiem nepieciešamākos pakalpojumus jau pašlaik nodrošinot novadā esošie centri.
Valsts vienoto klientu apkalpošanas centru (VVKAC) projektu ministrija īsteno sadarbībā ar vairākām valsts iestādēm un pašvaldībām. Plānots, ka tie dos iespēju taupīt laiku un naudu, apmeklējot vienu klientu apkalpošanas centru tā vietā, lai saņemtu sev nepieciešamos pakalpojumus atsevišķi katru savā valsts vai pašvaldības iestādē.
Jāņem vērā katras
pašvaldības specifika
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis (LZS) skaidro, ka Ozolnieku novada pašvaldībā jau ir pašu izveidoti pieci klientu apkalpošanas centri – Ozolnieku novada Dome, Branku, Ānes un Garozas pakalpojumu centri, kā arī Salgales pagasta pārvalde. Tajos iedzīvotāji var iesniegt savus iesniegumus, uzdot jautājumus un pieņemšanas laikos satikt Domes vadību, kas, viņaprāt, būtiski uzlabo cilvēku iespējas komunicēt ar pašvaldību, jo ne visi iedzīvotāji lieto internetu vai noteiktajos darba laikos var nokļūt līdz Ozolnieku novada Domei, kas ir novada administratīvais centrs.
«Ļoti iespējams, ka vienotu klientu apkalpošanas centru izveidošana radīs neērtības iedzīvotājiem, kuriem, lai noskaidrotu ikdienas jautājumus vai iesniegtu iesniegumu, būs jāmēro attālāks ceļš, maksājot par degvielu vai sabiedrisko transportu, tāpēc, izskatot šādu centru veidošanas nepieciešamību, jāņem vērā katras pašvaldības specifika, cilvēku aktivitāte pašreizējos pakalpojumu centros un citi aspekti,» uzskata P.Veļeckis.
Pašvaldībā uzsver, ka Ozolnieku novadā neviens pakalpojumu centrs nav izvietots atsevišķā ēkā, tie ir apvienoti ar citiem iedzīvotājiem stratēģiski nozīmīgiem objektiem, piemēram, policijas inspektora kabinetu, bibliotēku, sociālo dienestu vai kultūras namu, tāpēc ēku ekspluatācijas izdevumi netiek mākslīgi uzturēti, tie nesamazināsies, likvidējot šos punktus.
«Šādiem pakalpojumu centriem, kas atrodas katrā ciemā, ir būtiska nozīme, ko nespēs aizstāt vienotu klientu apkalpošanas centru darbinieki – lauku novados pakalpojumu centros strādājošie speciālisti bieži vien ir kā uzticības persona vietējiem iedzīvotājiem, viņi vislabāk pazīst konkrētā ciema situāciju, problēmas un cilvēku vajadzības, kas būtiski atvieglo pašvaldības darbu, plānojot novada kopējo attīstību,» situāciju ieskicē Ozolnieku novada Domes vadītājs.
Viņš pieļauj iespēju, ka lielajās pašvaldībās šāds risinājums ir ļoti ērts un efektīvs, bet vidējās lauku novadu pašvaldībās būtiski darbu organizēt tā, lai iedzīvotāji, ieguldot minimālus resursus, varētu sasniegt pašvaldības vadību un atbildīgos speciālistus. Viņaprāt, lauku teritorijā, visticamāk, varētu izskatīt iespēju izveidot vienas pieturas aģentūru blīvi apdzīvotā vietā, piemēram, Ozolniekos, bet paralēli saglabājot pašvaldības pakalpojumu centru tīklu.
Jelgavas novadā
atbalsta centru izveidi
Jelgavas novadā ieceres, kas saistītas ar administratīvā sloga mazināšanu iedzīvotājiem, vērtē pozitīvi un centru izveidi, kur vienkopus pieejami valsts pārvaldes institūciju sniegtie pakalpojumi, atbalsta.
Kā norāda Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, valsts iestāžu – Lauku atbalsta dienesta, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Valsts vides dienesta – pieejamība vienuviet varētu būtiski atslogot iedzīvotājus.
«Jau kopš Jelgavas novada izveides esam domājuši par iespēju iedzīvotājiem vienuviet saņemt pašvaldības pakalpojumus. Patlaban visās novada pagastu pārvaldēs iedzīvotāji var vērsties ar saviem iesniegumiem pašvaldības iestādēs. Tur, kur var atvieglot administratīvo slogu, to darām. Protams, ir jautājumi, kurus risināt jādodas uz Jelgavu. Piemēram, būvniecības vai bāriņtiesas jomā,» norāda I.Romānovs. Viņš piebilst, ka pašvaldībā ieviesta vienotā dokumentu vadības un aprites sistēma «Namejs», ar kuras palīdzību tiekot operatīvi reģistrēti iedzīvotāju iesniegumi un sagatavoti atbildes dokumenti, turklāt tā ļaujot kontrolēt darbu izpildes gaitu un termiņus. ◆
