Brīvdabas muzejā 24. jūlijā – Zemgales un Augšzemes novadu diena
Šovasar viena diena mēnesī brīvdabas muzejā Rīgā, pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra ieceres, veltīta kādam no Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem. Jau bijušas Rīgas, Latgales un Kurzemes dienas, nu sava novada folkloras un etnogrāfisko ansambļu varējumu, amatnieku darinājumus un ēdienu gatavošanas prasmes kārta rādīt Zemgalei. Šādā notikumā neiztikt bez «Dimzēna» un «Zemgaļiem», bet abu folkloras kopu vadītāja Velta Leja uzņēmusies rūpes arī par visa tuvākās svētdienas pasākuma režiju.– Tā būs jau ceturtā Novadu diena Rīgā. Ar ko brīvdabas muzeja viesus svētdien domā pārsteigt zemgalieši?Tur būs visa Zemgale un Augšzeme, un man ir tas gods visu pasākumu «salikt kopā». Prieks, ka mūsu kļuvis vairāk – pirmo reizi būs arī Dobeles Novadpētniecības muzeja folkloras kopa «Leimaņi» Ineses Mičules vadībā, uz brīvdabas muzeju Inese vedīs arī Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» tradicionālās mūzikas grupu «Lāte».Parasti ir problēma tikt no muzeja vārtiem līdz Zemgales sētai, kas atrodas nedaudz tā kā nomaļus. Tāpēc pa ceļam – Ābolu sētā – kopā ar dignājiešiem Augšzemes dziesmas dziedās arī grupa «Saucējas» no Rīgas. Ideja ir tāda, ka dziedot muzeja apmeklētāji pa «skaņas ceļu» tiks aizvadīti līdz Zemgales sētai, kur viesus jau gaidīs Ilga Neilande no Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja «Pikšas». Dižākā Zemgales saimniece, kā mēs viņu dēvējam.Zemgales sētā būs Ausma Spalviņa ar lielajiem lakatiem, karošu meistars Kārlis Rūba, bitenieks Jānis Vainovskis, jostu pinēja Elīna Jansone, Ceraukstes rotkalis Māris Braže, audējas no Dobeles Amatu mājas un Bēnes, kā arī citi arodu pratēji. Bauskas folkloras kopas «Dreņģeri» saimniece vārīs klimpas.– Klimpas varēs nogaršot arī skatītāji?Jā. Domāju, ka varēs iegādāties arī kaut ko no audēju un citu meistaru sarūpētā. Rīt (saruna notika otrdien – red.) došos uz brīvdabas muzeju nokārtot dažas tīri tehniskas lietas.– Tātad Zemgales sētā būs zemgalieši, bet Ābolu sētā – Augšzemes pārstāvji. Agrāk domāju, ka Augšzeme ir Zemgales sastāvdaļa. Un kur tad ietilpst Sēlija? Dzirdēti dažādi varianti, pat tādi, kas ignorē pašu Zemgali. Kāds vispār ir pareizais dalījums, kas, jūsuprāt, to nosaka?Tērpi. Augšzemē ir citāda kreklu piegrieztne un raksti nekā Zemgalē. Un Sēlija atkal kaut kas pavisam cits, kaut pieskaitāma Augšzemei. Pētot dziļāk, katrā Latvijas novadā arī tautas dziesmām ir savādāka uzbūve.– Ko nemainīs nekādas ierēdņu administratīvi teritoriālās reformas?Tieši tā. Var jau pievienot un atvienot, bet ir lietas, kas pašas vēsturiski izveidojušās. Tas taču ir tik interesanti – skatīties un pētīt, kā ir mums un kā viņiem. Un galu galā tomēr vienoties kopīgās dziesmās un dejās.Brīvdabas muzejā plānojam, ka svētdienā ap vieniem (pasākums sākas pulksten 12) visi jau būs «izceļojušies» un sanākuši Zemgales sētā, kur pie klētiņas tos gaidīs saimnieks un saimniece, kas tradicionāli ievadīs Annas un Jēkaba dienas svinības, kas jau saistās ar pļaušanu, tātad rudenīgu pieskaņu. Pēc pusdienām un dančiem ciema kukuļu izrādīšana – katra no 13 folkloras kopām sagatavojusi piecu minūšu parādi. Tad atkal danči, varbūt vēl kas cits, nu bet visus noslēpumus jau neatklāsim.– Spriežot pēc stāstītā un teicamās orientēšanās visās sētās un taciņās, brīvdabas muzejs jums ir labi pazīstama vide. Cik tā pateicīga folkloristu sarīkojumiem?Kā citādi, esam tur katros dziesmu svētkos un arī citos pasākumos. Uzskatu, ka folkloras kopām brīvdabas muzejs ir ļoti laba, pat ideāla vieta. Gan senās ēkas, gan ezera tuvums, gan priežu mežs – viss kopā veido brīnišķīgu auru. Vasarā neko labāku nevar vēlēties.– Vasara jau pāri pusei, ko pirms Novadu dienas Rīgā esat iespējuši kopā ar saviem kolektīviem?Pēc «Pulkā eimu, pulkā teku» un Pilsētas svētkiem, kur «Dimzēns» jaunajā stadionā dejoja kopā ar «Benefici», bija sadejošana ar vāciešiem Pils saliņā un ar «Dandariem» Nākotnes ciematā.Ļoti jauka Jāņu ielīgošana notika «Pikšās».Bet spilgtākais notikums «Dimzēnam» laikam gan bija Jāņi Zviedrijā, kur ciemojāmies pie saviem draugiem no Hērnesandas, ar ko esam tikušies arī mūsu Pilsētas svētkos.Svinēts gan tiek Jāņu datumam tuvākajā nedēļas nogalē, bet mums lielākais pārsteigums izrādījās Polārā diena, jo tās dēļ nekādas nakts un rīta ausmas, kura jāsagaida, nemaz nav. Droši vien tāpēc nav arī nekādu ugunskuru, toties ir liela, ar zaļumiem izrotāta kārts, ko sauc par Maija kārti (aizguvums no vāciešiem).Nebraucām tikai izklaidēties, jo Jāņu dienā mums bija veselas četras uzstāšanās: pansionātā, nelielā lauku sētā, brīvdabas muzejā, kā arī izmeklētākai sabiedrībai pilsētiņas biedrības namā. Izklaides brauciens ar kuģīti mums tika sagādāts nākamajā dienā, toties nobeigumā vēl bija divi koncerti.– Varbūt pēc svētdienas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs laiks nedaudz atpūsties?Vēl nemaz nepastāstīju par 9. jūlija pasākumu Turaidā, kur dejojām Bramberģes dančus, bet augustā «Dimzēnam» priekšā divi lieli pasākumi: folkloras svētki «Maizes godi» 13. augustā Jelgavā un 27. augustā liels pārrobežu sadarbības projekta noslēguma koncerts Jēkabpilī.
