Ziemāju platībās visā Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta sakņu sistēma, kas nodrošina augu labu pārziemošanu. Tomēr šīs vasaras un rudens sausums var ietekmēt atsevišķu lauku stāvokli pavasarī. Tādēļ saimniekiem laikus jādomā, kā rīkoties, ja sējumi tomēr nav pārziemojuši, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.
Jelgavas novada lauksaimnieks Juris Kaņepe «Ziņām» atzina, ka kopumā stāvoklis ziemāju platībās ir normāls. Pēdējie sētie rapšu lauki šķituši nedaudz problemātiski, tomēr ir iesakņojušies, vienīgi virsējā daļa nav padevusies tik liela, kā gribētos. «Ir nedaudz lauku, kuros labība nesadīga (tie apsēti pēdējie, un tajos ir smaga māla augsne), tomēr tādu platību ir ļoti maz,» stāsta J.Kaņepe.
Tam, ka pēc tik laba ražas gada, kāds bija šis, būtu jānāk sliktākam, zemnieks nepiekrīt un joko: «Mēs, zemnieki, ticam, ka ir septiņi labi gadi un tikai viens sliktais.»
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis atzīst: «Ar ziemas rapšu sējas termiņiem augustā zemniekiem nebija problēmu. Laukos ar smagāku granulometrisko sastāvu vai pēc sējas bezaršanas tehnoloģijā ziemas rapši tomēr sadīga ļoti nevienmērīgi. Šajos laukos pēdējie sadīga tikai septembra sākumā pēc nelielajiem nokrišņiem. Tāda situācija biežāk novērojama Zemgalē, citos reģionos mazāk. Tomēr kopumā augi labi sagatavojušies ziemošanai – ir apmierinoša biezība, pietiekami attīstīta sakņu sistēma un lapu skaits.»
Septembrī nolijušais lietus bija pietiekams arī veiksmīgai ziemas labības sējai. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka septembrī nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 66,5 milimetri, kas ir 93 procenti no mēneša normas. Oktobrī sējumiem nedaudz sāka trūkt mitruma, bet siltais novembris ar nokrišņiem situāciju krasi uzlaboja. To, ka oktobris Latvijā bijis sausākais mēnesis pēdējo gadu laikā, apliecina arī LVĢMC informācija – nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bijis vien 8,7 milimetri, kas ir 13 procentu no mēneša normas.
J.Kaņepe apstiprina, ka rudens bijis pasauss, bet pēdējie lieti situāciju uzlabojuši: «Varbūt vienīgi vēsais laiks uznāca pārāk drīz pēc nokrišņiem. Tomēr kopumā situācija ir normāla, gaidām, lai izveidojas kaut neliela sniega sega.»
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, ziemāju platības šoruden līdzīgas kā pērn. Rudzi sēti tikpat, cik aizvadītajā gadā, varētu būt ap 37 000 hektāru, ziemas rapši – pērn 68 135 hektāri, šogad – aptuveni par pieciem procentiem vairāk. Savukārt ziemas kvieši, kas pērn aizņēma 289 307 hektārus, šoruden iesēti vairāk – šīs graudaugu platības ik gadu aug.
Pēc 2013./2014. gada ziemas zemnieki šogad sēja ziemcietīgas kviešu šķirnes – populārākās ir ‘Skagen’ un ‘Edvīns’. LLKC konsultantu apmeklētie lauki pagaidām ir ļoti labā stāvoklī un sagatavojušies ziemai. ◆
