Vētru interneta portālos un sociālajos tīklos sacēlusi ziņa par uzņēmuma SIA «Eften Capital» rīkoto arhitektūras skiču konkursu Jelgavā, Cukura ielā 2, plānotā «Depo» lielveikala izbūvei. Vairums portāla zz.lv komentētāju ir pret jebkādu lielveikalu būvi šajā vietā. Tikmēr Jelgavas Būvvaldē atzīst, ka spēj cīnīties tikai par to, lai lielveikals šajā vietā būtu videi atbilstošāks. Proti, pilsētas dome jau 2014. gada jūlijā nobalsoja par lokālplānojumu, ka šajā teritorijā var tapt sabiedriskā apbūve, tostarp lielveikals.
Projektē vecvectēva pilsētā
Projekta attīstītāju «Eften Capital» rīkotajā konkursā piedalījās sešas arhitektu komandas, no kurām prēmētas tika trīs pirmās vietas. Konkursa komisijā, ko vadīja projekta attīstītāju pārstāvis Viktors Savins, piedalījās vairāki attīstītāju pārstāvji, kā arī trīs arhitekti un Jelgavas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe. Pirmo vietu un 5000 eiro prēmiju piešķīra arhitektu grupai «Lauders Architecture» (arhitekti Rita Laudere, Kārlis Lauders, Harijs Vucens, Inese Gusta, Betija Balode un Juris Lauris). Viņiem projekta attīstītāji plāno piedāvāt slēgt pasūtījuma līgumu.
Konkursa uzvarētāju pārstāvis arhitekts K.Lauders stāsta, ka pēc uzņēmuma projekta lielveikala fasāde tiks veidota tā, lai maksimāli neizceltos. Būvei būs noapaļoti stūri, tās priekšā plānots sastādīt kokus. «Jelgavnieku uztraukums man ir ļoti labi saprotams, taču mēs mēģinājām projektu veidot tā, lai dominante ainavā būtu pils,» saka arhitekts. Pēc aptuvenām aplēsēm, plānotā lielveikala būve atradīsies simt metru no Rīgas ielas un apmēram trīs četrus metrus zemāk nekā šīs ielas segums. K.Laudera vecvectēvs Pauls Mūrnieks pēc kara divdesmit gadu ir vadījis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāti, tādēļ Jelgava arhitektam ir pazīstama un tuva pilsēta.
Būvvalde iesūdzēta tiesā
Savukārt Jelgavas domes Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe sola, ka cīnīsies, cik varēs, lai būve izskatītos pieņemami. Viņa piebilst, ka jautājumi ar projekta attīstītājiem risinās smagi.
Pērn SIA «Auras centrs» iesūdzēja Jelgavas Būvvaldi tiesā. Iemesls – projekta attīstītāji prasīja būvatļauju, bet Būvvalde to nedeva. Toreiz šis atteikums bija pamatots arī ar Domes Estētikas komisijas lēmumu, ka šajā vietā nedrīkst atļaut likt tipveida «Depo» «kārbu». Lietu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā skatīs 11. oktobrī.
Būvvaldes vadītāja uzskata, ka sabiedrība varēja būt aktīvāka, pirms 2014. gada 24. jūlijā Jelgavas dome ar deviņām balsīm par un divām atturoties (atturējās Reģionu apvienības deputāti Saulvedis Šalājevs un Dainis Liepiņš) apstiprināja šīs teritorijas izmantošanas plānojumu. Tas paredz, ka 3,6 hektāru laukumā ir atļauta sabiedriskā apbūve, tostarp nav aizliegts arī lielveikals. «Zeme ir privāta, un tās īpašnieks var to izmantot atbilstoši apbūves noteikumiem,» saka I.Dzalbe. Noteikumos uzsvērts, ka šī teritorija jāveido ainaviski izteiksmīga visos iespējamos panorāmas uztveres virzienos.
Pelnoša vieta kultūrai
Pērn, kad Būvvalde noraidīja «Auras centra» būvniecības ieceres pieteikumu, sevišķi aktīvs bija deputāts un Cukura ielas iedzīvotājs Mintauts Buškevics. Viņš joprojām uzskata, ka jebkādam lielveikalam nav vietas pie Lielupes promenādes. «Diemžēl es nevarēju piedalīties 2014. gada 24. jūlija sēdē, kad tika pieņemts šīs teritorijas lokālplānojums,» teic M.Buškevics. Viņš paskaidro, ka Jelgavā trūkst kultūras telpas, izstāžu zāles, kino, mūsdienu prasībām atbilstošas bibliotēkas. Tāpat lielveikala atrašanās šajā rajonā bīstami pārslogos satiksmi šaurajā vietā uz Lielupes un Driksas tilta. «Es domāju par to, kā juridiski būtu iespējams mainīt šo domes lēmumu,» saka M.Buškevics.
Arhitekts K.Lauders teic – pagaidām lielveikala projekta attīstītāji ar viņa uzņēmumu sadarbības līgumu nav noslēguši. Arī Būvvaldē apstiprina, ka lielveikala būvniecības ieceres pieteikums vēl nav saņemts. Taču, kad tas būs izdarīts, saskaņā ar noteikumiem Būvvaldei mēneša laikā jādod atbilde. Likums neprasa projekta sabiedrisko apspriešanu.
