Dienu pirms trešās Adventes gaviļnieku lomās iejūtas visi Voldemāri, Valdemāri un Valdi. Viņu vidū arī Valgundes pagastā dzīvojošais arhitekts Valdis Liepa.
Dienu pirms trešās Adventes gaviļnieku lomās iejūtas visi Voldemāri, Valdemāri un Valdi. Viņu vidū arī Valgundes pagastā dzīvojošais arhitekts Valdis Liepa.
Pats gaviļnieks nav izzinājis sava vārda izcelsmi. Viņš šo vārdu uzskata par visai pretrunīgu, jo tas sevī apvieno divas nozīmes – valdīt (varas nozīmē) un apvaldīt (kādas tieksmes). Valdis atzīst, ka viņam atbilstošāka ir valdīšanas vēlme. Kā jokojot saka viņa māsīca:
– Valdi, valdies!
Sekojot tēvam, Valdis apguvis arhitekta profesiju. Gaviļnieks stāsta, ka šajā nodarbē viņam visvairāk patīk radošais moments, ideju meklēšanas process, kas paverot neskaitāmus variantus un nianses. Pašlaik viņš piedalās divu baznīcu rekonstruēšanā Ventspilī un Talsos, kā arī nu jau četrus gadus lasa lekcijas LLU Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektiem. Audzēkņiem Valdis cenšas akcentēt savu pārliecību, ka būtiskāk ir virzīt koptēlu, ideju, nevis kavēties pie sīkumiem:
– Ja ideja būs dzīva, arī viss pārējais izdzīvos.
Viņš arī teic, ka, dzīvojot līdzās Lielupes plašajām palienām un raugoties upes rāmajā plūdumā, arī domas vēršas plašumā.
Otra gaviļnieka aizraušanās ir ceļošana. Tā viņš ir varējis pārliecināties, ka visās zemēs noteiktā laika posmā attīstās viena stila arhitektūra, kam vērojamas tikai reģionālas iezīmes. Latvijai tuvāka ir skandināvu funkcionālā celtniecības māksla, kas ar minimāliem līdzekļiem, vienkāršām formām spēj radīt interesantu savu individuālo stilu. Valdi pašu fascinē itāļu renesanses, humānisma skaidrās formas, kas apbur ar savu vienkāršo skaistumu.
Šogad vārdadienu Valdis pavadīs ceļā uz mājām no Helsinkiem, kur būs piedalījies seminārā par datoru izmantošanu ainavu projektēšanā. Viņš gan piebilst, ka praksē daudz labprātāk strādā ar zīmuli un papīru. Tehnikas veikumi viņam šķiet daudz sausāki un bezpersoniskāki.
Raksturojot savu vārdadienas svinēšanu, viņš saka:
– Tad pie mums kuras kamīns. Katru dienu tas nenotiek.
Bērni mēdzot tēti iepriecināt, zīmējot apsveikumus; tie, kuri prot rakstīt, kaut ko arī uzraksta. Par to, ka šogad nevarēs būt klāt savos svētkos, Valdis īpaši neskumst, jo arī svētdiena esot diena. Tad arī tikšot apēstas visas atlikušās tortes.
Tuvojoties laikam, kad viens otram veltām labus vārdus, Valdis visiem novēl radošu, pārsteigumiem bagātu dzīvi līdz pat sirmam vecumam, jo tieši neatkārtojamības moments nodrošina vitalitāti.
