24 gadus vecais Edijs Jurēvics, kurš dzimis un audzis Jelgavā, atklāti var teikt – ar darbiem pasaulē, bet ar sirdi savā dzimtajā pilsētā.
Jauniešiem Jelgavā pēc vidusskolas absolvēšanas ir iespēja palikt un studēt savā pilsētā vai doties uz kādu no citām Latvijas vai pasaules augstskolām, kur turpināt izglītoties. Jaunā mūziķa Edija Jurēvica izvēle pēc Jelgavas 4. vidusskolas un mūzikas skolas beigšanas bija doties uz Rīgu, kur viņš sāka studēt Rīgas Stradiņa universitātē komunikāciju zinātnes. Tomēr Edijs atzīst, ka viņa sirds pieder dzimtajai pusei – Jelgavai.
– Laikā, kad mācījies Jelgavas 4. vidusskolā un mūzikas skolā, tavas prioritātes droši vien bija mācīties ar labām sekmēm, bet… Kādas bija tavas nodarbes ārpus skolas?
Tā kā vidusskolas laikā es pilnveidojos klarnetes spēlē, daudz laika citām nodarbēm nepietika, jo mācības saistījās ar aktīvu koncertēšanu un gatavošanos, bet, protams, laiks atlika arī ģimenei, draugiem un arī sev pašam.
– Vai ir vēl kādi mūzikas instrumenti, ko māki spēlēt? Un kā tos esi apguvis – pašmācības ceļā vai arī mūzikas skolā?
No paša sākuma, jau mācoties pamatskolā, bija jāapgūst klavierspēle, kas bija obligātais priekšmets. Tas ir pašsaprotami, lai tālāk turpinātu izglītoties, jo klavieres ir universāls instruments, ko jāprot spēlēt ikkatram, kas vēlas nodarboties ar mūziku profesionālā līmenī. Mani jau bērnībā interesēja arī stīgu instrumenti, precīzāk, ģitāras – to īpašā skaņa un forma. Tā kā visu bērnību un pusaudža gadus spēlēju tikai klarneti, pirmo ģitāru es nopirku tikai, kad man palika 18 gadu. Viens no maniem labiem draugiem un tajā laikā arī Bērnu un jauniešu mūzikas kluba ģitāras skolotājs Mārtiņš Upenieks man parādīja pašus gammu pamatus, un tā tas aizgāja. Ģitāru es iemācījos spēlēt pašmācības ceļā, meklējot informāciju grāmatās, kā arī dažādos specializētajos žurnālos un internetā. Nedaudz arī protu bungas un dažus atsevišķus perkusiju instrumentus, kurus nācās apgūt tad, kad mācību laikā notika orķestru skaņdarbu aranžēšana un dažādu praktisko darbu rakstīšana.
– Vai tev ir kāds skolotājs, kuram tu vēlētos pateikt paldies par tevis mācīšanu, tieši saistībā ar mūziku?
Es domāju, katram tāds ir, un arī man. Pirmkārt, paldies maniem vecākiem, Edītei un Alfrēdam Jurēviciem. Otrkārt, arī paldies Raitim Ašmanim, Eduardam Raubiško un Inārai Puķītei par neskaitāmajām stundām, kas pavadītas macību procesā.
– Beidzis vidusskolu un mūzikas skolu, devies uz Rīgu, lai sāktu studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Kāda ir atšķirība starp mācībām Jelgavā un vietu, kur mācies šobrīd?
Sāksim ar to, ka tas, ko tagad studēju, ir pilnīgs pretstats tam, ko mācījos Jelgavā. Šīs lietas nevar salīdzināt un arī nevajag. Visādā ziņā atspēriena punkts attīstībai ir bijis labs, un es visu laiku pilnveidojos.
– Kad tu saprati, ka vēlies saistīt savu dzīvi ar mūziku?
Vecāki pamanīja, ka, esot vēl ļoti mazam, mūzika jau man radīja interesi, jo tā bija man visapkārt – mājās, mašīnā. Un, protams, laikam ejot, es no tās nešķīros, un mūzika man seko ik uz soļa arī tagad.
– Kādi ir tavi pašreizējie sasniegumi Jelgavā un ārpus tās?
2011. gadā starptautiskā konkursā ieguvu mācību vietu Londonā, privātā mūzikas augstskolā, ieguvu nesalīdzināmu pieredzi un jaunus kontaktus. Pagājušā gada decembrī ar grupu «Crow Mother» izdevām savu debijas albumu «Changes», un jau 2014. gadā devāmies pirmajā tūrē uz Angliju, kurā prezentējām sevi un savas dziesmas angļu publikai un mūzikas industrijas cilvēkiem. Pateicoties dažādām likumsakarībām, esam jau tikuši pie ievērojama fanu skaita, kas seko līdzi mūsu aktivitātēm un jaunumiem. Pateicoties jaudīgam menedžmentam, mūsu dziesmas beidzot atskaņo arī BBC radio un vēl daudzi citi ārzemju radio. Tas būtībā arī nodrošina mūsu atpazīstamību.
– Tu esi dzimis un audzis Jelgavā. Kāds ir tavs viedoklis par šo pilsētu saistībā ar mūziku, kādas Jelgavā ir iespējas attīstīties mūzikas jomā?
Jelgavā ir ļoti senas un labas mūzikas tradīcijas, par kurām rūpējas Jelgavas Mūzikas vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola ir ar mūzikas novirzienu. Protams, ir arī jaunrades pulciņi un klubi, kuros cilvēki var apgūt iemaņas muzicēt un pilnveidoties šajā jomā. Viena no ievērības cienīgākajām vietām, es domāju, šajā jomā ir Bērnu un jauniešu mūzikas klubs, kuram ir vairāki novirzieni, piemēram, Rokskola un Pieaugušo skola. Ir iespējas, un ir tikai jāgrib ko darīt, tad arī viss notiks.
– Renārs Kaupers un grupa «Prāta vētra» arī nāk no Jelgavas. Vai ir sanācis ar viņiem sadarboties? Un vai Jelgavas mūziķi viens otru atbalsta vai tomēr ir konkurenti?
Tieši ar Renāru man nav bijusi profesionāla kopdarbība, jo mēs tomēr pārstāvam katrs savu žanru. Toties mana draudzene Evija Smagare kopā ar «Prāta Vētru» ierakstījusi duetu viņu pēdējā albumā «Vēl viena klusā daba» – dziesmu «Nākamā nodaļa». Konkurence tik mazā valstī kā Latvija ir diezgan utopiska lieta, konkurence parādās ārvalstīs, un tur to var izjust ļoti lielā mērā. Šādas domas par to, kurš ir labāks, ir jāizslēdz mūsu sabiedrības līmenī. Drīzāk gan būtu jāpriecājas par jebkādu jaunu devumu un jāatbalsta tas, jo lielākā daļa sabiedrības nezina, bet, lai nodotu klausītājam to pašu dziesmu, tiek ieguldīts daudz laika un ļoti daudz līdzekļu.
– Vai grupā, kurā tu spēlē, ir arī citi jelgavnieki?
Grupu, kuru es pārstāvu, sauc «Crow Mother», un mēs esam bāzēti Rīgā, jo, izņemot mani, visi pārējie mūziķi dzīvo Rīgā. Savu pirmo nopietno grupu «Blacksmith» izvedojām šeit, Jelgavā, bet, kā jau tas gadās, ritot laikam, mainās prioritātes un intereses, tā arī mēs pielikām draudzīgu punktu šim projektam.
– Kā ar grupu nonācāt pie nosaukuma «Crow Mother», un ko tas nozīmē?
«Crow Mother» ieguva nosaukumu, pateicoties mūsu ģitārista Jāņa Andžāna jeb Jenky lielajai interesei par seno Amerikas pirmiedzīvotāju indiāņu kultūru. «Crow Mother» jeb «Angwusnasomtaka» ir auglības dieviete, un viņas simbolu arī mēs stilizēti izmantojam savās grafikās uz logo.
– Kādi ir tavi tuvākie mērķi, ko vēlies realizēt? Kādas ir nākotnes ieceres?
Plāni jau ir sakalti desmitgadei uz priekšu, vien jāseko līdzi visam un no sevis jāiegulda, ko var ieguldīt, un tad arī viss izdosies. Ar grupu ceram drīzumā nodot klausītājiem pirmos video un iepriecināt ar jaunām dziesmām, kā arī jau strādājam pie nākamā albuma, kā arī vēlos izdot pāris savu solo kompozīciju.
– Kādas ir tavas mīļākās ārzemju un latviešu grupas un izpildītāji?
Tā izdalīt tieši mīļāko ir diezgan neiespējami, ir vien dažas «blices», kuras izceļas ar savu piegājienu mūzikai, un tās kļūst atpazīstamas. Kā spilgtu piemēru varu minēt grupu «Laime pilnīga», ar ko mums ir ļoti labas attiecības, un mēs tiešām izpalīdzam viens otram ar ārzemju koncertiem un sīkākām lietām. Vēl no Latvijas var minēt tādu grupu kā «Relicseed», kas pašlaik ir aizbraukuši savā pirmajā lielajā tūrē uz ASV, puiši tiešām ir ļoti mērķtiecīgi un neatkāpjas nekādu šķēršļu priekšā. No ārzemju grupām, protams, var minēt leģendāros «Queen», kuru mūzikā mani ieveda mans tēvs, un šī brīža klausītāko grupu «Alter Bridge», ar kuras solo ģitāristu Marku Tremonti ir sanākusi diskusija par ģitārtehniku un globālākām lietām.
– Katram mūziķim ir kas īpašs, kas viņu iedvesmo, uzlabo garastāvokli, palīdz mazināt uztraukumu pirms koncertiem. Vai Jelgavā ir kāda īpaša vieta, kura tevi iedvesmo?
Mani vienmēr ir vilinājis ūdens, un tādēļ viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir Lielupes krasts, pie kura var aiziet, palūkoties uz nepārtraukto ūdens tecējumu, un tad ar svaigām domām doties tālāk.
– Vai tu plāno nākotni saistīt ar savu dzimto pusi Jelgavu?
Protams, galu galā šeit ir manas mājas, un es esmu šeit uzaudzis. Lai arī kur nenonāktu, vienmēr ir vieta, kuru saukt par īstajām mājām, un tādas man ir šeit, Jelgavā.
– Kas ir tavs lielākais atbalstītājs tajā, ko tu dari?
Tie ir ģimene, draugi un, protams, klausītāji, bez kuriem nekas vienkārši nenotiktu, tie ir lielākie sponsori, atbalstītāji – dzinulis visam.
– Vai jelgavniekiem savā pilsētā ir iespējas realizēt savas ieceres un attīstīties?
Protams, ja ir ideja, laba komanda un pamats, tad viss ir iespējams. Galvenais redzēt sevi savā vietā arī rīt, būt pārliecinātam un labākajam.
– Vai arī Latvijā un Jelgavā ir iespējams dzirdēt jūsu grupas koncertus?
Uzsākot grupas darbību, mēs jau bijām ar pieredzi un nekavējoties aptvērām visas lielākās publiskās vietas, kur Latvijā var atskaņot dzīvo mūziku. Uzstājāmies arī festivālos, piemēram, «LMT Summersound 2013» un dažādos cita līmeņa pasākumos visā Latvijā, kā arī aiz valsts robežām. Šī vasara ir plānota vairāk, lai atjaunotu spēkus pēc gandrīz astoņu mēnešu nepārtraukta darba pie albuma un koncerttūres, jo pašlaik prasās vienu kārtīgu atpūtas vasaru. Varu gan pačukstēt, ka uzstāsimies rokfestivālā «Klang» pirmās dienas vakarā. Par tālākajām darbībām un koncertiem, protams, var sekot līdzi mūsu oficiālajā mājas lapā, kā arī «Facebook» un «Twitter» lapās. ◆
