Pensionāre Cīrule vēstulē «Ziņām» paudusi neapmierinātību ar piegādātās malkas kvalitāti.
Pensionāre Cīrule vēstulē «Ziņām» paudusi neapmierinātību ar piegādātās malkas kvalitāti.
Viņa pasūtījusi šāļu malku, kas, kā solīts, arī atvesta nākamajā dienā pēc piezvanīšanas. Taču, pēc pensionāres vārdiem, atvesta nevis šāļu malka, bet līstītes. Tādu nekaunību viņa savā mūžā vēl neesot piedzīvojusi.
«Kaut būtu brīdinājuši, ka tā nav šāļu malka. Būtu labāk atveduši skaidas, nebūtu problēmu ar zāģēšanu,» raksta pensionāre.
Jelgavas virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Ilgonis Rozītis apstiprināja, ka arī līstītes pieder pie šāļu malkas. Vienīgi iedzīvotāji ieradumu iespaidā turpina domāt, ka atgriezumiem jābūt pietiekami apjomīgiem, ko pēc sazāģēšanas varētu pat skaldīt. Taču jāņem vērā, ka ikviena zāģētava cenšas samazināt savus zaudējumus un pievērsties tehnoloģijām ar iespējami mazāku atlikumu. Līdz ar to arī atgriezumi paliek aizvien plānāki. Nomaļiem, kas salīdzinājumā ar malku maksā krietni lētāk, nepastāv arī nekādi standarti. Vienīgi rupjākiem un smalkākiem nomaļiem ir atšķirīgas cenas.
To apstiprināja arī firmas «Jelgavas mežs» zāģētavas darbiniece Marija Ādamsone, norādot, ka šāļu malku par malku nemaz īsti nevar uzskatīt. Rupjāki atgriezumi esot no zāģbaļķiem, taču, taras klučus apstrādājot, nomaļi esot gandrīz tikai ar cirvi sacērtami, zāģēšana neesot nepieciešama. Vienīgi, ja gadoties kāds zars vai iepuvums, atkritumos nonāk arī pa kādam dēlītim. Šāda veida atgriezumus firma realizējot par diviem latiem kubikmetrā, bet rupjākos divreiz dārgāk.
«Jelgavas mežs» atgriezumus tikai pārdod, bet nenodarbojas ar piegādi. Par transportu jārūpējas pašiem nomaļu gribētājiem. Ja esot iespējams, tiekot nodrošināta iekraušana. Lai nenotiktu pārpratumi un neizskanētu neapmierinātība, cilvēkiem, kas telefoniski vēlas uzzināt, kādi īsti šāļi ir, tiekot ieteikts pašiem apmeklēt «Jelgavas mežu», par visu pārliecināties savām acīm un nolūkot preci. Neviens nespiežot pirkt šāļus, kas apmeklētāju neapmierina.
