Pagājušās nedēļas televīzijas raidījumā «Tādi esam» kāda Rīgā dzīvojoša rietumu latviete uzsvēra, ka viņu traucē šejienes pārdevēju attieksme pret pircējiem.
Pagājušās nedēļas televīzijas raidījumā «Tādi esam» kāda Rīgā dzīvojoša rietumu latviete uzsvēra, ka viņu traucē šejienes pārdevēju attieksme pret pircējiem. Proti, veikalā ar viņiem nesasveicinās un vispār nepievērš pircējiem uzmanību. Šo televīzijas sižetu uz karstām pēdām atminējos, ieejot saimniecības, galantērijas un dažādu sīklietu veikalā «Salvadors» (ja nemaldos) Aspazijas ielā. Tiklīdz durvis aiz manis aizvērās, atskanēja laipns «Labdien!». Dzirdētais šķita kaut kas tik neticams, ka uz mirkli zaudēju pat valodu, lai atbildētu. Pēc laiciņa pārdevēja neuzkrītoši un bez liekas uzbāzības apjautājās par manām vēlmēm, bet, kad atstāju veikalu, aicināja tajā iegriezties atkal.
Nezinu kā – televīzijas sižeta, veikala īpašnieka, savas pārliecības vai kā cita – ietekmē pārdevēja tā uzvedās. Bet tas bija pat vairāk nekā patīkami. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka lielākā daļa mūsu pircēju uz šādu pārdevējas uzvedību laikam reaģētu tikpat neadekvāti, cik ārzemnieki reaģē uz mūsu pārdevēju nostāju. Pirmajā brīdī tas šķiet tik neierasti un pat jāpārvar zināms samulsums, lai solīdu rīcību uztvertu kā videi organisku un pašu par sevi saprotamu.
