Jāņi ir vienīgais laiks gadā, kad pat visnīgrākais latvietis meklē iespēju būt dabā. Pat tie, kas paliek pilsētā, lūko kādu ozola zaru, lai rotātu sevi un māju, turklāt, lai to dabūtu, nereti lieto arī neatļautus paņēmienus.
Jāņi ir vienīgais laiks gadā, kad pat visnīgrākais latvietis meklē iespēju būt dabā. Pat tie, kas paliek pilsētā, lūko kādu ozola zaru, lai rotātu sevi un māju, turklāt, lai to dabūtu, nereti lieto arī neatļautus paņēmienus. Tāpēc atšķirībā no sendienām dabai Jāņu svinēšana kļuvusi par mokošāko laiku… Šoreiz par Latvijas krāšņāko koku un Jāņu simbolu ozolu ar cerību, ka pratīsim svinēt saudzējot.
Ozoli ir ne tikai ainavas krāšņuma elements, dendroloģiska vērtība vai skābekļa avots, tas ir latviešu svētkoks, kuru īpaši godinām tieši Jāņos. Pilsētvidē tas labi jūtas, jo spēj augt arī sasālītās augsnēs. LU Meža fakultātes dendrologs Teodors Blija «Ziņām» pastāstīja, ka, «lai gan zaļo stādījumu Jelgavā ir maz, dižozoli ir divi – viens no tiem aug RAF masīvā, otrs Langervaldes mežā –, bet aizsargājami ir arī pārējie. Diemžēl cilvēki pret kokiem reizēm ir nežēlīgi. Visvairāk Jelgavas ozoli cietuši no nekontrolētas apzāģēšanas un ir ļoti jutīgi pret mitruma izmaiņām, kas rodas novecojušas meliorācijas sistēmas dēļ. Ķīmiskais piesārņojums tagad ozolus ietekmē daudz mazāk nekā agrāk. Lai gan ozoli nav tik jutīgi pret uguni kā bērzi vai egles, cieš arī tie. Cilvēku ļaunprātība pret ozoliem izpaužas koka dobumu dedzināšanā. Jelgavas teritorijā ugunsnelaimē bojāti vairāki ozoli, viens no tiem atrodas Lielajā ielā. Savukārt jauni ozoli līdz šim pilsētā stādīti ļoti maz. Pirms trijiem gadiem Tērvetes un Rūpniecības ielas stūrī tika iestādīti vairāki kociņi, bet tie gāja bojā, jo bija izmantota nepareiza stādīšanas tehnoloģija.»
Jāņi ir laiks, kad cilvēki cērt ozola zarus, gatavo vainagus, rotā automašīnas. «Jāatceras, ka patvaļīgi neko cirst nedrīkst. Tiem, kas uz svētkiem vēlas pārdot ozola zarus, jāsaņem atļauja Zemgales mežsaimniecībā, un par katru zaru kilogramu jāsamaksā trīs santīmi. Par atļaujām var interesēties, piezvanot pa tālruni 3007166. Zemgales mežsaimniecībai Jelgavas rajona teritorijā ir četri iecirkņi. To vadītāji norādīs, kur ciršana būs videi nekaitīga un nebojās ainavu. Vislabāk zarus iegūt pie ceļiem, grāvjiem, elektrības pārvades līnijām, turklāt saprātīgos daudzumos,» atgādina Zemgales mežsaimniecības vides aizsardzības speciālists Mārtiņš Gūtmanis.
