«Nav svarīgi, kādā veidā zināšanas iegūtas. Tā tomēr ir mūsu bagātība, ko gribam atzīt un godāt,» norāda projekta «Val-Net» vadītāja Vita Žunda, aicinot uz sarunu, kā padarīt «legālas» un darba tirgum pieņemamas kursos, pulciņos, ikdienas darbā vai pat komunikācijā ar gudriem cilvēkiem iegūtās zināšanas un prasmes.
«Patlaban, kad runājam, mūsu skolā viens apdares darbu tehniķis kārto eksāmenu, lai iegūtu 3. kvalifikācijas pakāpi. Pagājušajā mācību gadā tādu bija 22, kas apliecināja ārpus formālās izglītības apgūtās prasmes un iemaņas. Process aizņem vien trīs dienas,» labās prakses piemērā, kā iespējams iegūt izglītības dokumentu, obligāti nesēžot skolas solā, dalās Jelgavas Tehnikuma direktora vietnieks Uldis Sokolovs.Priekšnieks prasa «papīru» Viņš min, ka šādā veidā apliecināt parasti ikdienas darbā apgūtās prasmes cilvēki lielākoties izvēlas, jo, baidoties no dažādām pārbaudēm, to prasa darba devēji. Kādi arī grib saņemt lielāku atalgojumu, bet priekšniecība pretī prasa attiecīgu diplomu. Novērojama arī tendence, ka nokārtot papīrus beidzot vēlas audzēkņi, kas «treknajos» gados peļņas nolūkā bija pametuši skolu un jau 2., 3. kursā iesaistījušies darba tirgū. Tomēr tikai šķietami kvalifikācijas iegūšanas process ir vienkāršs. Pretendentiem jārēķinās ne vien ar samaksu (vidēji 230 latiem), bet arī to, ka eksāmens būs nopietns. Ja cilvēks līdz tam darbojies šaurā jomā, piemēram, autoservisā mainījis riepas, būs jāpapūlas, lai iegūtu automehāniķa kvalifikāciju, piebilst U.Sokolovs.Jāapzinās jau bērnudārzāProfesionālā izglītība neformāli iegūto prasmju un zināšanu atzīšanas, ko regulē Izglītības un kvalitātes valsts dienests, ziņā Latvijā ir tikusi vistālāk. Profesionālo kvalifikāciju dažādās jomās jau ieguvuši 264 cilvēki. Likumdošanas pamats likts tāpat vispārējās, piemēram, paredzot iespēju beigt skolu eksternā, kā arī augstākās izglītības jomā. Tomēr līdz pilnīgai ārpus sistēmas iegūto zināšanu legalizēšanai vēl tāls ceļš ejams, atzīst speciālisti. V.Žunda pārliecināta, ka pirmkārt jānotiek domāšanas maiņai, lai jau no bērnudārza mazo cilvēku radinātu apzināties savu varēšanu un dažādos veidos, piemēram, vācot atzinības rakstus un atsauksmes, dokumentēt to. Nepieciešami arī instrumenti, lai apgūtajām prasmēm piešķirtu oficiālu statusu. Jau skolā bērni aktīvi piedalās dažādās interešu izglītības programmās. Tomēr dokuments, kas apliecina apgūtās iemaņas, piemēram, keramikas darbnīcā, parasti netiek izsniegts, kaut pēc skolas beigšanas tas jaunietim atvieglotu darba meklējumus.Formālā izglītība netiek līdziNepieciešamība spēt ātri reaģēt un pielāgoties strauji mainīgajai ekonomiskajai situācijai, īpaši krīžu un pēckrīžu periodos, kam formālā izglītība bieži netiek līdzi, arī pamudinājusi vairāk domāt par neformālās izglītības (kursu, lekciju, konferenču, semināru, meistarklašu un citu mācīšanās formu) atzīšanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Patlaban mūsu valstī tiek īstenots ES līdzfinansēts projekts, kura mērķis ir veicināt izpratni, veidot sadarbību starp dažādiem izglītības līmeņiem, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu informācijas apmaiņas procesu.
