Salīdzinot «Eurostat» statistiku, ko tā saņēmusi no Eiropas Raidorganizāciju apvienības, ar datiem par Latvijas televīzijas abu programmu saturu, jāsecina, ka gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas pārsvarā ir filmu televīzijas.
Salīdzinot «Eurostat» statistiku, ko tā saņēmusi no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU), ar datiem par Latvijas televīzijas abu programmu saturu, jāsecina, ka gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas pārsvarā ir filmu televīzijas.
Visvairāk valsts televīzijas par filmu kanāliem ir pārvērtušās Austrijā, kur lielākā puse raidlaika tiek ziedota filmām un seriāliem, bet salīdzinoši mazāk – Zviedrijā, kur filmām izmanto ceturtdaļu laika. Latvijā abi televīzijas valsts kanāli ar 36% raidlaika «turas» pie ES valstu prakses – vidēji 31% filmām.
Ir arī patīkami izņēmumi – Francija un Portugāle –, kur vairāk nekā filmas rāda kultūras, izglītības, dokumentālās programmas, bērniem domātos un animācijas raidījumus. Arī Nīderlandē informatīvo raidījumu īpatsvars ir lielāks nekā filmu.
Tiešai vienādošanai valstis nebūtu prātīgi pakļaut, jo arī sabiedriskie kanāli cenšas rādīt to, ko skatītājs pieprasa. Tādējādi to saturs ir atkarīgs no citu kanālu – komerctelevīziju – raidījumu veidošanas politikas un satelītkanālu vai kabeļkanālu pieejamības iedzīvotāju lielākajai daļai.
Salīdzinot «acīs duras» Latvijas TV mazāka uzmanība sporta un ziņu raidījumiem.
