Uz slidenas Elejas šosejas 4. janvārī notikušais traģiskais ceļu satiksmes negadījums, kurā pēc frontālas sadursmes gāja bojā mikroautobusa vadītājs, saasinājis uzmanību uz drošas braukšanas nosacījumiem ziemas apstākļiem. Ceļu satiksmes drošības direkcija atzīst, ka daudz autovadītāju izmanto iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas par drošu braukšanu ziemā. Jelgavniekiem tuvākā vietā, kur šāds pakalpojums pieejams, pagaidām ir Rīga.
Valsts policijas pārstāvis majors Andis Rozenbahs informē, ka vēl nav pabeigta traģiskā ceļu satiksmes negadījuma izmeklēšana. Vēl tiek gaidīts ekspertu slēdziens, vai nelaimes cēlonis varēja būt bojāgājušā autovadītāja septiņdesmit gadu veca vīra veselības stāvoklis. Nepārprotami ir skaidrs, ka brīdī, kad mikroautobuss gatavojās izdarīt kreiso pagriezienu no Elejas šosejas uz Lielvircavas ceļu, tas ieslīdēja pretējā kustības joslā. Policijas slēdziens liecina, ka no Lietuvas braucošais kravas auto vadītājs, kas, cenšoties novērst sadursmi, kā arī riskējot ar savu veselību un kravu, «rāva stūri pa labi», nelaimē nav vainojams. «Saskaņā ar spēkā esošajiem satiksmes noteikumiem iznāk pat tā – ja kravas autovadītājam būtu izdevies izvairīties no sadursmes, viņš skaitītos vainīgs, ka neievēroja savu braukšanas joslu un sagāza autobusu pieturas nojumi,» visai absurdo nostādni skaidro A.Rozenbahs.
Dziļā ziemā braucēju kļūst mazāk
Pieredzējušais policijas virsnieks atzīst, ka ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu ir visai neiespējami prognozēt. Svētki pagāja salīdzinoši mierīgi. 25., 26. decembrī, 1. un 2. janvārī Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā nebija nevienas avārijas. «Ja ziemas braukšanas apstākļi, kad ceļus klāj noblietēts sniegs un ledus, saglabājas ilgāku laiku, tad gan parasti samazinās braucēju un līdz ar to arī satiksmes negadījumu skaits,» saka A.Rozenbahs. Viņš saasina autovadītāju uzmanību uz to, ka automašīnu riepas ir siltas, tās kausē uz ceļa noblietēto sniegu, un veidojas ledus. A.Rozenbahs domā, ka topošajiem autovadītājiem vajadzētu ne tikai pamatīgāk apgūt braukšanu, ceļu satiksmes noteikumus, bet arī zināt sava automobiļa tehniskās iespējas. «Savulaik, piemēram, Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, autovadītāja apmācība ilga trīs gadus. Turpretī tagad pie tiesībām var tikt dažos mēnešos,» salīdzina A.Rozenbahs. Viņš piebilst, ka nereti arī ceļu policisti reidā, kā arī pēc negadījumiem ziņo atbildīgajiem «Latvijas valsts ceļiem» par bīstamajiem posmiem (tālrunis 80005555), taču visa atbildība par izvēlēto ātrumu un rīcību uz ceļa ir autovadītājiem.
Skolu varētu rīkot arī Jelgavā
Ceļu satiksmes drošības departamenta pārstāve Ieva Bērziņa pērnziem Rīgā, Gulbenē, Liepājā un citviet projektā «Drošas braukšanas skola» sniedza vairāk nekā tūkstoš bezmaksas konsultāciju par braukšanu ziemas apstākļos. Uz šādām konsultācijām Biķernieku autosporta trasē Rīgā var pieteikties arī tagad. «Es nesolu, taču arī nesaku «nē», ka konsultācijas sadarbībā ar pašvaldību varētu sarīkot Jelgavā, kas gan ir tuvāk Rīgai nekā Gulbene,» saka I.Bērziņa.
Jelgavnieks Andris Batars, kas savulaik bija divkārtējs Latvijas čempions autobraukšanā pa ledus apli, iesaka ziemā daudz negāzēt, lēni, strauji negriežot stūri, izbraukt līkumus un nebremzēt, kā arī ievērot lielāku distanci starp automašīnām. «Ziemā biežāk ir jāskatās spogulī, lai nepieļautu sadursmi ar aizmugurē braucošo,» piebilst A.Batars. Viņš novērojis, ka nereti autovadītājas sēžas pie stūres nepiemērotos apavos, kas traucē pietiekami uzmanīgi spiest pedāļus. ◆
