Jau astoņus gadus Jānis Drande no putnu spalvām gatavo rotaslietas.
Jau astoņus gadus Jānis Drande no putnu spalvām gatavo rotaslietas. Lai tās būtu greznas un interesantas, ir jāizmanto krāšņu putnu spalvas, tādēļ mākslinieks atgūtajās dzimtas mājās Kalnciemā, Kauguru ielā 5, audzē pāvus, fazānus un tītarus.
Interese par putniem Jānim Drandem radusies jau bērnībā. Dzīvojot Smiltenē, cauru gadu bijusi iespēja vērot dabas procesus. Vēl vairāk šī interese pastiprinājusies, mācoties Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur rasts skaidrojums daudzām putnu īpašībām. Interesanti bijis izzināt putnu spalvu krāsu nozīmi, jo dabā viss atrodas savā vietā un visam ir sava nozīme.
«Vienu brīdi es audzēju 14 pāvu. Tas ļāva nodrošināt ar rotām plašu pircēju loku,» stāsta Jānis Drande. «Pirms lielās banku krīzes ļaudis dzīvoja savdabīgā eiforijā un sapņos par sakārtotu un nodrošinātu nākotni, tādēļ viņiem patika rotāties. Bet tad sākās visas jukas, kas aizvien vairāk iedzina rūpēs un pelēcībā. Nav brīnums, ka cilvēki vairāk uztraucas par to, ko ēdīs vakariņās, nevis par to, kā izcelt savu tērpu ar īpašām rotām. Patiesībā daudziem nemaz nav kur greznos tērpos iet un daudziem tādu tērpu vispār nav,» ar rūgtumu piezīmē meistars.
Pašlaik rotu gatavošana nav Jāņa Drandes iztikas avots, tādēļ putni netiek turēti kuplā pulkā, tomēr pilnīgi atteikties no šā vaļasprieka viņš arī nevēlas. Rotu meistars jau četrus gadus dzīvo atgūtajā dzimtas saimniecībā un audzē baltos redīsus, kas ir garšīga piedeva paša azaidam un tirgū pieprasīta prece.
«Šis ir pirmais gads, kad ieguldītais darbs ir attaisnojies ar labu ražu,» saka saimnieks.
Jāņa Drandes dzimtas saimniecība 1941. gadā atzīmēta starp 500 labākajām Latvijas un 20 ievērojamākajām Jelgavas apriņķa saimniecībām. Čekas laikiem nākot, Jāņa Drandes vecāki emigrējuši uz Vāciju, tomēr drīz atkal nolēmuši atgriezties dzimtenē. Tā kā tikt pāri robežām likumīgā ceļā neesot bijis iespējams, vecāki Latvijā nokļuvuši slepus un apmetušies otrā dzimtas īpašumā Smiltenē.
Tikmēr čeka Kalnciema māju vecajā pagrabā ierīkojusi cietumu. Kad Drandes ģimene atkal ieraudzījusi savu saimniecību, mājas bijušas drausmīgā stāvoklī. Saimnieku ēka bijusi nodegusi, pamatīgs remonts bijis nepieciešams kalpu galam, kurā dzīvojuši īrnieki, kritiskā stāvoklī bijuši arī kūts un lauki. Tagad vietā, kur reiz atradusies varenā saimnieku māja, aug vairākas paprāvas ābelītes. «Skatoties uz mājām, ir nedaudz skumji. Taču gan jau viss nokārtosies. Es strādāju un mācu darbam savus bēnus,» saka Jānis Drande.
Meistaram ir cerība, ka viņa prasmi veidot spalvu rotaslietas pārņems un pilnveidos vecākais no trim dēliem Ēriks, kas jau tagad to dara brīvajā laikā no mācībām Ziemeļvalstu ģimnāzijas komercklasē.
Par pāvu astēm Jānis Drande paskaidro, ka putni tās atver tikai maijā, bet turpmākā gada garumā līdz jaunam pavasarim audzē izdilušās astes spalvas. Jānis Drande izkritušās spalvas ir salasījis un rūpīgi strādā, veidojot rotu sēriju, ko tirgos ap Ziemassvētkiem, kad cilvēki saviem mīļajiem vēlēsies uzdāvināt ko savdabīgu un interesantu. Lai pāvam aste labi aug un noder jaunām rotām!
