Foto pasaulē viss plūst un mainās, lai kliedētu bailes no ierīcēm, kurām uzticam iemūžināt savas dzīves skaistākos brīžus un patieso seju. Tomēr objektīva priekšā arvien jūtamies kā zobārsta krēslā.
Foto pasaulē viss plūst un mainās, lai kliedētu bailes no ierīcēm, kurām uzticam iemūžināt savas dzīves skaistākos brīžus un patieso seju. Tomēr objektīva priekšā arvien jūtamies
kā zobārsta krēslā.
Papīrgroza vērtas fotogrāfijas iemesls meklējams tiklab foto servisa pakalpojumos, kā pašā autorā, kas neveiksmīgi izvēlējies filmiņas jutību, fotografējis pret logu vai aparātā ievietojis pustukšu bateriju.
Veikala «Fotolukss» direktors Dainis Šleiners, iztaujājot savus klientus, secinājis, ka fotografēt gribētājiem ne vienmēr zināms, kā to pareizi darīt. Tāpēc jau kopš septembra «Fotolukss» centra telpās (Katoļu ielā 1a) tiks rīkotas nodarbības, kuras vada Inese Austruma, aicinot pieredzē dalīties profesionāļus. Turpat iecerēts izstādīt arī studistu veiksmīgākos darbus.
«Vienalga, uz kuru fotolaboratoriju viņi nesīs savas filmiņas, zinu, ka galarezultāts būs labāks,» saka Dainis, aicinot entuziastus, iemūžinot objektu, vēl pirms «spiešanas» apsvērt, kā tas izskatīsies uz bildes. Piemēram, ceļojuma laikā, pirms fotoaparātu automātiski vērst gida norādītajā virzienā, pārbaudīt, vai objektīvā nav patrāpījies noplucis koks…
«Ir būtiska atšķirība starp to, ko redz cilvēka acs un fotoobjektīvs,» tehniskos knifus klāstot, Dainis atzīmē, ka acs spēj fiksēt noteiktu objektu, turpretim ierīce visu «redz» vienādi, optiskās detaļas nešķirojot pēc gaumes kritērijiem.
Fotografēdams ar «Fotolukss» pārstāvētās firmas «Premier» modeļiem, Dainis ir pārliecināts, ka, nepieļaujot iesācējiem raksturīgās kļūdas, labu bildi var iegūt pat ar sērijveida ierīcēm. «Ziepju trauki» tiešām esot «muļķi», taču «Premier» jaunākie modeļi (cena – ap 12 latu) dod iespēju regulēt fokusa attālumu, zibspuldzes darbību, proti, attīstīt zināmas iemaņas. Turklāt tā varam izvairīties no tipiska «lētuču» ekspluatēšanas rezultāta – bildēs redzamo cilvēku sarkanajām acīm.
Šāda defekta iemesls – paplašināta acs zīlīte, kurā atstarojas zibspuldzes sarkanā gaisma, kas redzama fotogrāfijā. Jaunākajiem «Premjer» modeļiem zibspuldzes mehānisms ietver papildu gaismas avotu, kas sašaurina zīlīti, un sarkanais punktiņš fotogrāfijā gandrīz nav redzams.
Jau labu laiku Daini nodarbina doma, ka ikviens, pāršķirstot ģimenes albuma vai iecienīta žurnāla lappuses, var justies kā foto eksperts. Pats «Fotolukss» direktors, kādreiz iesācējs, patlaban fotografēšanas praksi pārzina ne sliktāk kā savas jomas biznesa aprindas. Viņš atzīst, ka fotomākslas popularizēšanas iedvesmu aizguvis no grandiozās Ķelnes izstādes rīkotājiem, kas sadarbībā ar vadošajām fototehnikas ražotājformām jau 40 gadu nežēlo līdzekļus, lai iedrošinātu gan amatierus, gan profesionāļus nebaidīties no jauninājumiem. «Stāv tur ekskluzīvi aparāti, kurus var paturēt rokā, ieskatīties objektīvā, pārbaudīt, cik ātri kadrus šauj jaunākās «Canon» vai «Nicon» kameras.» Citādi 14 halles (katra no tām ir futbola laukuma lielumā) nav iespējams pat izstaigāt.
Trešo reizi pabūdams fotogrāfu Mekā, Dainis saticis ne vienu vien pašmāju kolēģi, tomēr uzskata: lai gan šeit darbojas teju vai visu megafirmu pārstāvniecības, par jaunāko tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tirgū runāt vēl pāragri.
«Pirms gadiem četriem «Kodak» izstrādāja tehnoloģiju, kā fotouzņēmumus skanēt cietajos diskos un skatīties datora ekrānā. Latvijā šis modelis neieviesās. Arī informācija par APS kamerām mums bija vēl krietni pirms tam, kad tās pasaulē kļuva par topmodeli. Strādājot ar šīm kamerām, tiek izmantotas nestandarta formas kasetes ar šaurāku filmiņu, kas tiek «padota» automātiski, tāpēc mainās kadru skaitīšanas, apstrādes sistēmas, fotoaparātu apkalpošana. Amatieriem piespieda pieņemt šos jauninājumus, pārdodot ar APS kamerām aprīkotus «ziepju traukus». Profesionāļi tā arī turpina fotografēt ar 35 milimetru filmiņu.»
Atzīstot, ka jau 1998. gadā Ķelnes izstādē prezentēto digitālo kameru ieviešana Rietumvalstu tirgū esot piecu gadu jautājums, par «ātrās» fotografēšanas konkurētspēju Dainis tomēr izsakās piesardzīgi. «Fotouzņēmumā ir tik daudz informācijas, ka pagaidām nav iespējams to pilnībā pārnest digitālā formātā.» Īpaši konservatīvi esot mākslas foto meistari, kas joprojām izmanto vecās labās 6 centimetru (tā sauktās platās) filmiņas. To negatīvā iespējams ietilpināt vairāk informācijas – pēc attīstīšanas procedūrām filmiņā saglabāt un uzņēmumā atspoguļot toņu un gaismēnu «oriģinālus». Īpaši – niansēto pelēko toņu spektru melnbaltajās fotogrāfijās, kas mūsdienās ir sevišķi dārgs prieks.
*
Kas mīļš, tas skaists.
(Turku sakāmvārds.)
