Atsaucoties uz Veselības ministrijas aicinājumu, trīsdesmit LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti pieteikušies brīvprātīgajā darbā cīņā ar “Covid-19” pandēmiju. “Studenti, kas vēlas palīdzēt, katru dienu nāk klāt, un nu jau var teikt, ka par brīvprātīgo pieteicies katrs desmitais mūsu fakultātes students. Situācija mainās pa minūtēm, un vēl nav precizēts, kur tieši varētu būt vajadzīgi mūsu studenti. Vēsturiski krīzes situācijās veterinārmediķi ir iesaistījušies palīdzības sniegšanā cilvēkiem,” teic LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
Sola uzlabot studentu apmācību
Dekāns ir pārliecināts, ka vecāko kursu studentu zināšanu un prasmju līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi varētu aizvietot medicīnas māsas. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti strādā speciālajās teltīs, kur noņem analīžu paraugus no potenciāli inficētajiem cilvēkiem, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) zvanu centrā 8303, kur katru dienu no pulksten 9 līdz 18 tiek pieņemti zvani no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar “Covid-19”. “Neilgi pirms šīs krīzes Aizsardzības ministrija Latvijas Veterinārārstu biedrībai jautāja par iespējām palīdzēt ārkārtas situācijā. Jāatzīst, ka līdz šim mūsu studenti neapguva katastrofu medicīnas pamatus un pirmo palīdzību cilvēkiem. Turpmāk to mācīsim,” sola dekāns K.Kovaļenko.
Viena no Veterinārmedicīnas fakultātes studentēm, kas iesaistījās brīvprātīgajā darbā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), ir agrākā LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja jaunpilniece Endija Maraka. “Kad “parakstījos” uz šo darbu, man nebija nojausmas, kas būs jādara. Man jau ģimenē ir ieaudzināta vēlme palīdzēt citiem, turklāt es apzinos, ka ar savu izglītību spēju to darīt,” teic E.Maraka. Viņa dežurē SPKC zvanu centrā, kur, kā pati saka, telefons zvana nepārtraukti. “Cilvēki uztraucas par to, ka viņi varētu būt slimi. “Covid-19” simptomi ir līdzīgi kā parastas saaukstēšanās gadījumā, un ir ļoti grūti noteikt, vai cilvēkam, lai izveseļotos, pietiek ar ģimenes ārsta padomu vai problēma ir nopietnāka,” stāsta Endija. Ļoti bieži zvanot cilvēki, kuri nav ceļojuši uz vīrusa skartajām vietām un nav arī bijuši kontaktā ar ceļotājiem, tomēr grib saņemt informāciju, kā būtu jārīkojas. “Ir jāprot šķirot informāciju, lai saprastu, kas ir kas,” atzīst studente.
Runā zvanītājam labāk saprotamā valodā
Lai strādātu zvanu centrā, ir jābūt arī latviešu, krievu un angļu valodas zināšanām, atzīmē Endija. “Krievu valodu es saprotu, protu atbildēt uz jautājumiem, bet labprāt tajā nerunāju. Taču šajā darbā es nedomāju par to, gribu vai negribu runāt krieviski. Ja nepieciešams, runāju, izklāstu situāciju valodā, kuru zvanītājs saprot vislabāk, jo stāvoklis ir nopietns. Mēs Latvijā varam būt priecīgi, ka kontrolējam slimības izplatību, taču tas ir liela darba rezultāts,” teic Endija. Viņa ir lepna par Latvijas uzņēmējiem, kas ātri spēj pārorientēties un ražot pandēmijas ierobežošanai nepieciešamas lietas, un ir pārliecināta, ka mūsu uzņēmumi spēs nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamo pārtiku. Endija novērtē to, ka pilsētās ielas kļuvušas tukšākas un beidzot cilvēkiem ir vairāk laika tuviniekiem, ģimenei, kas citkārt, ikdienas darbu vāveres ritenī skrienot, nav izdevies. Viņa jūt gandarījumu par to, ka Latvijā, tāpat kā citviet pandēmijas skartajās vietās, cilvēki aplaudē tiem, kas cenšas ārkārtas situāciju vērst uz labu.
Pacienti teltī ir pieklājīgi
Brīvprātīgajā darbā NMPD iesaistījušās arī Veterinārmedicīnas fakultātes pirmkursnieces Marija Ostrovska un Viola Turlo. Abas strādā Rīgā analīžu nodošanas teltī, kurās pārbauda cilvēkus, kam ir aizdomas par saslimšanu ar “Covid-19”. Brīvprātīgais darbs rit no pulksten 9 līdz 22 – 13 stundas, taču par grūtībām viņas nesūdzas. Analīžu nodošanas teltī meitenes reģistrē pacientus. Pirms darba uzsākšanas NMPD galvenajā ēkā notikusi brīvprātīgo instruktāža. “Mans darbs nav sarežģīts. Jāpieraksta cilvēku vārds, uzvārds, kur dzīvo, jāuzdod vēl daži jautājumi. Analīzes noņem NMPD mediķi–ārsta palīgi, kas pret mums, brīvprātīgajiem, ir ļoti labvēlīgi,” stāsta Marija. Uzvelkot aizsargtērpu, studentes jūtas drošas, ka nevar tikt inficētas. Periodiski tiek dezinficēta arī analīžu nodošanas telts. Šajā pandēmijas laikā abas studentes, būdamas rīdzinieces, tomēr dzīvo Jelgavā, LLU veterinārmedicīnas studentu kopmītnē, lai ļoti stingrā pašizolācijā atrastos mājinieki, kuru vidū ir vecāki, vīrusa vairāk apdraudēti cilvēki.
Marija stāsta, ka veterinārmediķa profesiju izvēlējusies tādēļ, ka viņai patīk ārstēt dzīvniekus. “Dzīvnieks tev vienmēr būs pateicīgs par to, ka esi viņu izārstējis. Turpretī cilvēks var būt neapmierināts un pat sūdzēties par ārstu,” smaidot saka Marija. Teltī, kur tiek ņemtas analīzes uz “Covid- 19”, visi pacienti gan esot ļoti pieklājīgi.
