Pagājušajā piektdienā Rīga uzņēma astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus, kuri Latviešu biedrības namā apsprieda ES attīstību, savstarpējo sadarbību, kā arī attiecības ar Krieviju un jautājumus, kas saistīti ar miera procesu Tuvajos Austrumos.
Pagājušajā piektdienā Rīga uzņēma astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus, kuri Latviešu biedrības namā apsprieda Eiropas Savienības attīstību, savstarpējo sadarbību, kā arī attiecības ar Krieviju un jautājumus, kas saistīti ar miera procesu Tuvajos Austrumos.
Lai gan Ziemeļvalstu parlamentu un valdību pārstāvji līdzīgas tikšanās organizē regulāri, šoreiz bija īpaši vērojamas dažas atšķirības šo valstu drošības politikā. Piemēram, Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, bet trīs Baltijas valstis par tādām gatavojas kļūt jau nākamgad, kaut arī valstis ir apņēmīgas nākotnē sadarboties reģionālā līmenī.
Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja iestājās par to, ka ir nepieciešamas diskusijas ar Krieviju par bezvīzu režīma ieviešanu, turklāt šādai nostājai jābūt arī ES kopējai politikai. Attiecībā uz to mūsu ārlietu ministre Sandra Kalniete apstiprināja, ka bezvīzu režīms ir ilgtermiņa mērķis, tādēļ tam nepieciešama Eiropas Savienības kopēja pozīcija, ka lēmums par to jāpieņem kopīgi, nevis divpusējo politisko konsultāciju līmenī. Šķiet, ka Somija ir stipri ieinteresēta, lai varētu savu biznesu turpināt un attīstīt lielajā austrumu kaimiņvalstī.
Žurnālisti tika informēti arī par to, ka ministri tikšanās laikā apsprieduši 20. septembrī paredzēto referendumu par Latvijas iestāšanos ES. Ziemeļvalstu ārlietu ministri pārliecinoši pauda atbalstu Latvijas dalībai ES. Protams, viņi teorētiski pieļauj arī iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji varētu nobalsot pret ES, tādā veidā protestējot pret pašreizējo valdību, taču, kā norādīja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda, tā būtu liela kļūda, kuras sekas mēs izjustu ļoti ilgi. Viņa sacīto attiecināja arī uz savu valsti, kur gaidāms referendums par pievienošanos eiro zonai: ne tuvu visi Zviedrijas pilsoņi patlaban atbalstot eiro ieviešanu, lai gan monetārās politikas reforma būtu ekonomiski izdevīga.
Izmantodami iespēju, žurnālisti jautāja, kādas varētu būt sekas, ja sabiedrība izmantotu referendumu par ES, lai paustu negatīvu nostāju pret valdību. Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete norādīja, ka ir būtiski šķirt valdību, kas ir «īslaicīga un pārejoša parādība» demokrātiskā sistēmā, no pievienošanās ES valstu saimei, kas ir «liels un nozīmīgs notikums». S.Kalniete salīdzināja referenduma dienu ar tādiem Latvijai nozīmīgiem datumiem kā 1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs.
Vienlaikus ar Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem Rīgā viesojās arī Somijas premjerministrs Mati Vanhanens. Viņš atgādināja, ka arī viņa valstī balsošanas brīdī par Somijas dalību ES izteicās aptuveni 55%, toties sabiedrības noskaņojums šodien liecinot: ja referendums notiktu tagad, jau ap 80% Somijas iedzīvotāju teiktu «jā» savas valsts dalībai ES. Somijas premjers klāstīja, ka viens no aizspriedumiem Latvijā esot tāds, ka ES savām dalībvalstīm laupot daļu suverenitātes un identitātes. Taču tas esot nepamatots mīts, jo, kopš Somija kļuvusi par ES dalībnieci, tai, gluži pretēji, esot kļuvis vairāk iespēju parādīt sevi Eiropai, un ES gādājot par to, lai identitātes un kultūras savdabība tiktu aizsargāta un attīstīta.
Lai gan neviens no ārlietu ministriem nevēlējās nodarboties ar aģitēšanu un uzsvēra, ka viņi ciena Latvijas un Igaunijas tautu neatkarīgi pieņemtos lēmumus, īpaši Somijas un Zviedrijas ārlietu ministri pauda cerību, ka abu Baltijas valstu tautu balsojums par dalību ES būs pozitīvs.
