Jānis un Mārtiņš 30. maija «ZZ» raksta par obligātā militārā dienesta jautājumiem.
Jānis un Mārtiņš 30. maija «ZZ» raksta par obligātā militārā dienesta jautājumiem.
Abi jaunekļi ir topošie vai esošie studenti, ja jau viņus interesē reizē ar mācībām augstskolā veikt arī militārās apmācības kursu. Viņiem nepatīk ārpusreglamenta attiecības armijā, pēc viņu ieskata šādas attiecības armiju dara par atpalikušāko valsts instanci, kurā žēl zaudēt gadu dzīves. Viņiem nav arī izprotams, ka bijušie leģionāri un padomju armijas virsnieki armiju uzskata par dzīves skolu, bez kuras vīrietis nav vīrietis.
Armija nav tikai dzīves skola, tā ir sabiedrības daļa, apmācīti jauni vīrieši, spējīgi iet sabiedrībai palīgā ekstremālās situācijās.
Ārpusreglamenta attiecības novērš kazarmās dežurējošie virsdienesta instruktori. Pašlaik notiek tā, ka negatīvās attiecības organizē šie dežuranti.
Armija ir sabiedrības daļa un atspoguļo sabiedrību, kas taustās uz tiesisku valsts iekārtu. Diemžēl šajā taustīšanās ceļā Jānis un Mārtiņš ir gandrīz vai pirmie jaunatnes pārstāvji, kas izsakās par savām problēmām un vajadzībām tās ievērot valsts interešu labā.
Tikai, šķiet, nebūs jūsu prasībām īstais laiks. Kas tad ir dažu tūkstošu studentu intereses pret tik patriotisku lietu kā valsts monopoluzņēmumu privatizācija valdošo partiju interesēs, kas jāpaveic līdz 7. Saeimas vēlēšanām?
Par patriotismu un lojalitāti. Nekad nebūšu un nebiju lojāls pret tām varām, kas mani nicināja, bet biju spiests tās ar savu darbu aizstāvēt, jo citādi šīs varas ar mani izrēķinātos bez liekām ceremonijām.
Tā nu ir iznācis, ka jaunā paaudze uzskata gadu armijā par zaudētu dzīvei, bet mana paaudze zaudēja katru trešo cilvēku svešu lielvaru ideoloģiskā cīņā. Dzīvi palikušie zaudēja personiskos īpašumus, un tagad tā dēvētās privatizācijas gaitā tie tiek padarīti bezvērtīgi un atdodot tiek paņemti vēlreiz reizē ar darba mūžā saražotām vērtībām.
Apstiprinot K.Marksa domu, birokrātu privātīpašums ir pati valsts, kuras vārdā birokrāts rīkojas ar tās vērtībām pēc saviem ieskatiem.
Pietiek gausties par izdarītām muļķībām. Nobeigumā teikšu «Paldies!» abiem autoriem par uzdrīkstēšanos rakstīt. Jums būs jālabo līdz šim un šodien pieļautās kļūdas mūsu tik jaunās zemītes Latvijas un tajā dzīvojošo cilvēku interesēs.
