Deviņdesmito gadu sākumā Dienvidu elektrisko tīklu kolektīvs neļāvās radikālām pārmaiņām un saglabāja arodbiedrību dzīves vadītājus.
Deviņdesmito gadu sākumā Dienvidu elektrisko tīklu kolektīvs neļāvās radikālām pārmaiņām un saglabāja arodbiedrību dzīves vadītājus. Tas ļāvis aktīvi darboties ne vien katras struktūras ietvaros, bet nostiprināt arī nozares arodbiedrību savienību «Enerģija».
20 gadus DET arodbiedrības komiteju vadījusi Jevgēnija Stalidzāne, kas šoruden ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. Viņa uz sabiedriskiem pamatiem ir arī «Enerģijas» priekšsēdētāja vietniece. Šajos gados daudz bijis domstarpību un strīdus gadījumu. Taču ne jau strīdēšanās ir arodbiedrības galvenais uzdevums. Ir jārada apstākļi, lai darba devējs zinātu, ka viņš nedrīkst darīt neko pretlikumīgu, lai cilvēki, kas nodarbojas ar kadru lietām, zinātu ir cilvēks, kas seko darba likumdošanas ievērošanai. Šobrīd viss tiktāl iegājies, ka direktors neņem pretī nevienu atbrīvošanas pavēli, pirms to nav izskatījusi arodkomiteja. Savulaik smagi nākusi ģenerālvienošanās ar «Latvenergo» vadību. Šobrīd ar augstākstāvošo organizāciju noslēgts solīds koplīgums.
Domstarpību bijis daudz, bet tās nav vērts pārskaitīt, jo visas atrisinātas. Par labu J.Stalidzāne atzīst risinājumu, kas panākts darba gaitā nevis nonācis līdz tiesai. Izskatīšanas gaitā atklājušās gan vienas, gan otras puses vainas. Reizēm nepamatoti rīkojies darba devējs vai darbu vadītājs. Reizēm secināts, ka rājiens ir pelnīts.
J.Stalidzāne par obligātu savu pienākumu uzskatījusi vismaz divas reizes gadā apmeklēt katru savu struktūrvienību un satikties ar cilvēkiem. Visiem pirms dokumentu parakstīšanas vai jaunu noteikumu pieņemšanas ieteikusi konsultēties.
Situāciju labot ir daudz grūtāk nekā uzreiz pieņemt pareizo lēmumu, viņa saka.
Cilvēki šos ieteikumus labprāt arī ielāgojuši.
Daļā sabiedrības iesakņojies iespaids, ka arodbiedrība iet uzņēmuma vadības pavadā. J.Stalidzāne uz to norāda, ka gan darba devējam, gan darba ņēmējam ir viens mērķis lai uzņēmums būtu bagāts un stabils. Tad būs ko dalīt un par ko runāt. Savukārt arodbiedrības vadītājam jāstrādā darba ņēmēja labā un jāgādā, lai viņam netaisnīgi nedarītu pāri. Arī reizēs, kad viņš darba devējam pateicis taisnību acīs.
Arodbiedrības cilvēkam jāatceras, ka viņš algu saņem no biedru naudām un viņa pirmais uzdevums ir skatīt visus jautājumus no darba ņēmēja viedokļa, saka līdzšinējā DET arodkomitejas priekšsēdētāja J.Stalidzāne un cer, ka viņas vietā strādājošie ievēlēs cilvēku no darītāju nevis runātāju aprindām. Tiesa, uzņēmumā allaž valdījis darītāju pārsvars un izpratne mēs esam tāpēc, lai būtu gaisma. Nav bijis gadījuma, kad vēja brāzmu un sniega blāķu nodarīto postu reizēs kāds, neraugoties uz diennakts stundu, būtu atteicies strādāt.
Uzņēmuma svētku reizē J.Stalidzāne vēlētos, lai valdība un valsts vadība tomēr saprastu, ka visus šos gadus vienota «Latvenergo» sistēma visās Latvijas pusēs ir nodrošinājusi elektrības padevi. Tāpēc nav nojaucams tas, kas jau ir, lai nepaliktu pie skalu gaismas un svecēm.
Sveces iedegsim svētkos, bet ikdienā paliksim pie elektrības. Tagad grib iestāstīt nojauksim monopolu un nu tik būs svētdiena. Taču tikai ar šo monopolu mēs šobrīd glābjamies. Paši savu naudiņu ieliekam attīstībā. Privātais monopols tas gan būs kaut kas. Un ne katrs par elektrību spēs samaksāt reizes trīs četras vairāk nekā šobrīd.
