Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi.Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvībā, tās vai nu ir ilgajās brīvdienās, vai ietur nogaidošu klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku.Arodbiedrību galvenajam darbam jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu iekasēšana un ekskursiju organizēšana nedrīkst kļūt par galveno arodbiedrību nodarbi. Es aicinu tās aktīvi un nelokāmi iestāties par darba ņēmēju interešu aizstāvību, jo tā ir arodbiedrību pamatsūtība.Nepieņemama ir arī situācija, ka valdības galvenās aktivitātes netiek vērstas uz to, lai nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz darbu, taisnīgu atalgojumu un labklājību. Finanšu ministram jābūt ne tikai darba devēju interešu aizstāvim, bet jāiestājas arī par darba ņēmēju interesēm. Situācija, ka iepriekšējo gadu laikā Latviju pametuši vairāki simti tūkstoši ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, atstās smagas sekas uz valsts pastāvēšanu nākotnē.Aicinu finanšu ministru ne tikai ieklausīties darba devēju atrunās, kāpēc jautājumu par taisnīgu atalgojumu, tajā skaitā minimālo algu, šobrīd atstāt nerisinātu, bet ņemt vērā ekonomikas atziņu, ka tikai, saņemot taisnīgu atalgojumu, darbinieki nodrošinās augstu darba ražīgumu. Turklāt pats finanšu ministrs ir atzinis, ka, nodrošinot taisnīgu atalgojumu, tiks izskausta arī ēnu ekonomika.
