18. jūlijā akciju sabiedrības RAF arodbiedrība Jelgavas Centrālajā laukumā sarīkoja mītiņu, pieprasot valdībai pievērsties maksātnespējīgā uzņēmuma strādnieku un darbinieku bēdīgajam stāvoklim.
18. jūlijā akciju sabiedrības RAF arodbiedrība Jelgavas Centrālajā laukumā sarīkoja mītiņu, pieprasot valdībai pievērsties maksātnespējīgā uzņēmuma strādnieku un darbinieku bēdīgajam stāvoklim. Par to, kādas pārmaiņas kādreiz lielākajā mūsu pilsētas ražotnē notikušas aizvadītā pusotra mēneša laikā, stāsta RAF arodkomitejas priekšsēdētājs Viktors Kausiņš.
Vispirms gribu pateikties visiem tiem jelgavniekiem, kas šo mītiņu atbalstīja, saprotot mūsu stāvokli, kā arī to, ka, paši nav pasargāti no līdzīgas situācijas. Jāatzīst, esmu gandarīts par atsaucību un šā pasākuma rezultātiem. Mītiņš noritēja mērķtiecīgi, bez neglītiem izlēcieniem un nepatīkamiem starpgadījumiem, kādus līdzīgās reizēs dažkārt varam vērot Rīgā. Mūs uzklausīt bija ieradušies Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J. Naglis, RAF administratora pārstāvis V. Bernāns, viņa palīgs J. Oherins. Savu atbalstu mums mītiņā apliecināja apvienotās arodbiedrības «Latvijas metāls» republikāniskās padomes priekšsēdētāja L. Gavrilova un Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks V. Kravalis. Esam saņēmuši atbildes uz mītiņa rezolūciju no visām ministrijām un amatpersonām, kam to nosūtījām.
Ar mītiņa rezolūciju ir iepazinies Valsts prezidents, un viņa uzdevumā tā nosūtīta ekonomikas ministram A. Sausnītim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J. Naglim ar lūgumu izskatīt iespējas, kā jautājumu atrisināt. Vienlaikus Jelgavas domei lūgts izskatīt jautājumu par soda naudas neaprēķināšanu par nenokārtotajiem komunālajiem maksājumiem. Pagaidām šis jautājums vēl nav atrisināts, taču ticam, ka dome nāks mums pretī un atradīs mehānismu, kā nokārtot šo sāpīgo lietu. Vajadzības gadījumā esam gatavi sadarbībai.
Rasta iespēja dzēst darba algas parādu akciju sabiedrības RAF darbiniekiem par trim mēnešiem. Rafieši šo naudu saņēma augusta otrajā pusē («Ziņas» par to informēja jau jūlijā). Ir garantija, ka par tiem cilvēkiem, kas tiks atlaisti no RAF, samazinot štatus, tiks pārskaitīts sociālais nodoklis par pēdējiem deviņiem mēnešiem – lai viņi būtu tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šajā sakarā jāsaka paldies Privatizācijas aģentūras vadītājiem, kas atrada iespēju minētās naudas izmaksas veikt pirms 1. septembra, ļaujot vecākiem iegādāties nepieciešamākās lietas bērnu mācībām skolā.
Pēc mītiņa J. Naglis apmeklēja RAF, lai piedalītos trīs pušu – RAF arodbiedrības, administrācijas un Privatizācijas aģentūras – pārstāvju sarunās. Šāda veida sadarbība turpināsies, risinot tālāko RAF likteni.
Ekonomikas ministrija darījusi zināmu, ka Ministru prezidents 6. augustā izdevis rīkojumu par darba grupu sociālo garantiju modeļa izstrādāšanu, lai nodrošinātu darbinieku prasību apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Saeimas priekšsēdētājs A. Čepānis mūsu mītiņa rezolūciju iesniedzis izskatīšanai arī Saeimas frakcijām, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, Agrārās, Vides un Reģionālās politikas komisijai.
Cilvēki beidzot jūt, ka valsts nav pametusi viņus smagā brīdī un varbūt arī labo savas agrāk pieļautās kļūdas. Ir pamats cerēt, ka likumi mainīsies, ievērojot starptautisko konvenciju par strādājošo aizstāvību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Sarūgtinājumu rada vienīgi Labklājības ministrijas formālā atbilde uz mūsu prasībām. Ar Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores I. Skujas parakstu mums atsūtīti vienīgi izraksti no likumiem «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» un «Par sociālo nodokli», ko paši labi zinām.
Mītiņa galvenais ieguvums ir tas, ka ļaudis saprata: arodbiedrība patiesi ir tas spēks, kas aizstāv darba ņēmēju intereses. Pēdējā mēneša laikā 15 cilvēku ir uzrakstījuši iesniegumus ar lūgumu uzņemt viņus RAF arodbiedrībā. Manuprāt, Jelgavā vajadzētu nodibināt spēcīgu arodcentru. Izmantojot laikraksta starpniecību, gribu aicināt visu uzņēmumu arodbiedrību komiteju priekšsēdētājus un ierindas biedrus apvienot savus pūliņus un spēkus. Tā mēs panāksim vairāk. Tas būtu ieguvums visiem darba ņēmējiem Jelgavā un arī pilsētas domei, kas rūpējas par iedzīvotāju nodarbinātību un labklājību. Mērķtiecīgi pilsētā būtu izveidot arī trīs pušu komisiju, kurā būtu pārstāvēts darba ņēmējs, darba devējs un vara, t. i., dome, lai šādā līmenī risinātu savstarpēji svarīgus jautājumus un vajadzības gadījumā izvirzītu prasības augstākstāvošām instancēm.
