Godprātīga attieksme pret darbu un laba pamatzināšanu bāze – tieši šīs īpašības tiek gaidītas no profesionālo skolu absolventiem, stājoties darbā, atzīst kokrūpniecības pārstāvji. Viņi šonedēļ pulcējās Jelgavas Amatniecības vidusskolā, lai sniegtu savu artavu tāda izglītības modeļa veidošanā, kurā būtiski palielināta uzņēmēju profesionālo organizāciju līdzdalība.
Apturot vairāku desmitu miljonu vērto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanu 34 Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija Roberta Ķīļa vadībā atlikušos aptuveni 43 miljonus latu vēlas sadalīt tām sešām līdz astoņām skolām, kuras spētu dot vislielāko ieguldījumu reģiona tautsaimniecības attīstībā.Apzina nozares pasūtījumuJelgavas Amatniecības vidusskola, kurā par ERAF līdzekļiem bija plānots uzlabot kokizstrādājumu izgatavošanas izglītības programmu, cer būt atbalstīto skaitā un sagaidīt solīto ne tikai vienas specialitātes, bet visa mācību kompleksa modernizāciju. Skola, kura ieguvusi kompetences centra statusu, uz finansējumu var cerēt arī tamdēļ, ka Zemgales plānošanas reģions kokrūpniecību ierindojis prioritāro nozaru skaitā. Tāpēc, lai popularizētu specialitāti un saprastu, kā efektīvāk strādāt, nepieciešams dialogs ar darba devējiem, atzīst Amatniecības vidusskolas direktore Janīna Rudzīte, gaidot no uzņēmējiem konkrētus ieteikumus. Tos gatava apkopot jaunā Kokrūpniecības nozares ekspertu padome, kuras mērķis ir apzināt nozares pasūtījumu izglītības iestādēm.Profesijas standarts stipri aizkavējies Taču darba devēji ar radikāliem ieteikumiem vai pretenzijām nesteidzas. «Mēbeļu galdniekiem, protams, skolā jāpaliek. Varbūt varētu sagatavot vēl tādus audzēkņus, kas specializētos darbā ar dažādiem agregātiem,» min SIA «Urbix» valdes loceklis Normunds Štefenhagens. Arī uzņēmuma «Spals» vadītājs Jānis Nudiens atzīst, ka kopumā ir apmierināts ar Jelgavas Amatniecības vidusskolas izglītojamo prasmēm. «Esam neliels uzņēmums. Zinu – cik mums būs vajadzīgs jauno speciālistu, no skolas arī saņemsim. Galvenā prasība, lai viņi būtu pēc iespējas vairāk sagatavoti bāzes zināšanās. Pārējo iemācīs paši uzņēmēji,» viņš teic. Amatniecības vidusskolas audzēkņi prakses un vēlāk arī darba vietas daudzu gadu garumā atraduši uzņēmumā «Nakts mēbeles». Tā vadītājs Juris Griķis stāsta, ka jaunieši ar praktisko darba vidi iepazīstas jau pirmajos kursos un zina, kam mācībās pievērst pastiprinātu uzmanību. «No audzēkņiem negaidu izcilas prasmes, bet pamatzināšanas un godīgu attieksmi pret darbu,» uzsver uzņēmējs. Viņš piekrīt, ka jāveido dialogs starp darba devējiem un mācību iestādi, taču izglītības jautājumi jāatstāj speciālistu ziņā. «Mums pietiek pašu problēmu. Varam pateikt savu viedokli, bet ne pieņemt ar izglītību saistītus lēmumus. Piemēram, jau vairāk nekā desmit gadu runā par galdnieka profesijas standartu, kas ļautu piešķirt dažādas kvalifikācijas un diferencēt atalgojumu. Taču nekas nav pavirzījies uz priekšu,» uz, viņaprāt, svarīgāko norāda «Nakts mēbeļu» vadītājs.Taču kopumā uzņēmēji pauž gatavību ciešāk sadarboties ar skolu. Ne tikai nodrošināt prakses vietas un organizēt mācību ekskursijas, bet arī iesaistīties profesionālu konkursu un svētku rīkošanā, cerot izraisīt arī meiteņu interesi par galdnieka profesiju. Kokrūpnieki arī labprāt piedalītos bērnu un jaunatnes zinātnes centra izveidē Jelgavā. Līdzīgs pērn atvērts Cēsīs, kur apmeklētāji atraktīvi var izmēģināt dažādas tehnoloģijas.
