Jelgavas novads iecerējis ikdienā nepieciešamos juridiskos pakalpojumus pirkt no privātā sektora, nevis juristus algot pašiem. Uz to kā iespēju ekonomēt esot mudinājusi arī Valsts kontrole. Kā to vērtējat?
Inguna Sudraba, valsts kontroliereNekad neesam teikuši, ka pašvaldībām savas funkcijas jānodrošina, pērkot ārpakalpojumus. Tieši pretēji – revīzijās redzam, ka iestādēs strādā virkne darbinieku, kam ir noteikti pienākumi, bet valsts un pašvaldības vēl papildus to pašu pērk arī kā ārpakalpojumus. Tā ir neekonomiska, neracionāla rīcība ar budžeta līdzekļiem.Pašvaldībām jāizvērtē, cik lietderīgi ir darbiniekus algot pašiem, vai viņi ir pietiekami noslogoti astoņu stundu darbdienā, vai arī izdevīgāk noteiktus pakalpojumus pāris reižu gadā pirkt no malas. Ja tās ir funkcijas un pienākumi, kas veicami ikdienā un kur jāpārzina iestādes darbs, ārpakalpojumi noteikti nebūs izdevīgāki. Piemēram, Valsts kontrolē juristi strādā pat daudz ilgāk nekā astoņas stundas dienā. Viņiem ir jāpārzina visa likumdošana, jāpiedalās revīziju darbā. Juridisko pakalpojumu pirkšana ne tikai neļautu ietaupīt, bet arī pazeminātu darba kvalitāti.
Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidentsLai pārvaldītu pašvaldību, ir virkne juridisko jautājumu, kas jākārto ikdienā – tagad un uzreiz. Ja pakalpojums jānodrošina nepārtraukti, izdevīgāk ir speciālistus algot pašiem. Diemžēl valsts un pašvaldību sektorā nav zudusi tieksme un tradīcija mānīt pašiem sevi. Daudzi šo iestāžu darbinieki joprojām uzskata, ka algu viņiem maksā par to vien, ka viņi ieradušies darbā un sēž pie galda. Bet par katru paveikto darbu prasa papildu samaksu, piemaksas, prēmijas. Muļķību pašvaldībās arvien ir ļoti daudz, kaut vai tā, ka gada beigās ietaupītais budžets par katru cenu jāiztērē, tīrot noliktavas un pērkot pakalpojumus. Tas par taupību neliecina. Tas pats attiecināms arī uz ikdienā nepieciešamo juridisko pakalpojumu pirkšanu, ko pašiem būtu paveikt lētāk, – finālā tas vienalga sanāks daudz dārgāk. Būtu vēl pieļaujams, ka pašvaldībā strādā viens jurists, kas katru dienu var veikt virkni pamata lietu, bet specifiskos jautājumos pieaicināt zinošus juristus no malas. Līdzīgi kā ģimenes ārsta darbā – vispārīgās lietās palīdzību var sniegt, bet specifiskās iesaka zinošu dakteri.
Valdis Veips, Bauskas novada Domes priekšsēdētājsKā novads strādājam tikai nepilnu gadu – pašvaldības struktūra ir grūti veidojusies, esam ilgi meklējuši kvalificētus un atbilstošus darbiniekus. Tādēļ jau tagad atkal domāt par kādām izmaiņām būtu pārāk sasteigta un neekonomiska rīcība. Runājot par juridiskajiem pakalpojumiem, mana pārliecība – sava nodaļa ir sava, tad juristi strādā tikai pašvaldības labā. Mūsu juristiem slodze ir pietiekami liela, neviens no trim darbiniekiem pulksten piecos vakarā mājās nedodas. Tāpēc neredzu iespēju kaut ko ietaupīt, pērkot šos pakalpojumus no privātā sektora.
Iveta Stūre, Liepājas Domes kvalitātes vadītājaMums ar ārpakalpojumiem ir bēdīga pieredze. Savulaik bija doma IT pakalpojumus pirkt, nevis pašiem algot speciālistus, taču beigās izrādījās, ka ar saviem darbiniekiem to varam paveikt lētāk un labāk. Tagad turklāt ir tāds laiks, ka pašvaldības taupības apstākļos būtiski samazinājušas savus štatus, un tās pašas funkcijas īsteno daudz mazāk darbinieku. Arī Juridiskā daļa ļoti labi strādā, juristu pakalpojumi no privātā sektora maksātu daudz dārgāk.
