Pagājušā gada decembrī visu uzmanība tika pievērsta psihiatriem.
Pagājušā gada decembrī visu uzmanība tika pievērsta psihiatriem, jo drošībsargājošo institūciju pārstāvji masu medijos pauda viedokli par Afanasjeva no Rīgas psihiatriskās slimnīcas tiesu ekspertīzes izbēguša pacienta saistību ar sērijveida slepkavībām galvaspilsētā. Taču gandrīz nemaz netika runāts par to, ka nodaļu, no kuras izbēga Afanasjevs, apsargāja policija!
Tagad, janvārī, visu uzmanības lokā ir Liepāja un tās tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts Andris Kristons. Viņš pilsētas laikrakstiem sniedzis ziņas uzvārdus un adreses par tiem tuberkulozes slimniekiem, kuri slimo ar aktīvo tbc iekaisuma formu un neārstējas, nedz mediķu, nedz policijas mudināti. Šie slimnieki izplata tuberkulozes baciļus un tā draud aplipināt ne tikai savus ģimenes locekļus, bet arī kaimiņus, tos, ko apciemo, un jebkuru citu cilvēku, ar ko nonāk saskarē veikalā, transportlīdzeklī u.c. Turklāt viņi apzinās savas rīcības bīstamību, bet vienkārši «neņem to galvā».
Masu medijos ir parādījušies dažādi varas pārstāvju, žurnālistu un arī mediķu izteikumi un Liepājas ārsta rīcības vērtējumi. Viņam pārmet to, ka, nododams publicēšanai jau minētos datus, ārsts ir pārkāpis cilvēka tiesības uz personiskās dzīves neaizskaramību.
«Šis ārsts, aizstāvēdams varbūt dažu simtu cilvēku tiesības uz veselību, ir radījis precedentu, kas apdraud visu sabiedrību kopumā, jo apdraud tiesiskās un demokrātiskās valsts principus.» (S.Točs, «Diena»)
Ļoti stipri teikts. Domāju, ka valsts pamatu pilsoņus ievērojami lielākā mērā apdraud tuberkulozes nūjiņa un tās izplatītājs, kā arī apstākļi, kas veicina šīs slimības uzliesmojumu nabadzība, netīrība, alkoholisms, depresija , nekā Liepājas daktera izvēlētā cīņas taktika. Ārsta mērķis un interese ārstēt, aprūpēt bacilāros tuberkulozes slimniekus saskan ar paša slimnieka un sabiedrības interesēm, lai viņi nebūtu «bīstami lipīgi» ne ģimenei, ne sabiedrībai. Pacientam vajadzīgas zināšanas ne tikai par savu slimību, bet arī par dzīvesveidu. Nereti ar tuberkulozi saslimst no alkohola atkarīgie cilvēki, kam ir ievērojami mainījusies vērtību sistēma un paškritikas spējas. Pašlaik, «mežonīgā kapitālisma» apstākļos, kad ir liela brīvība, bet maza atbildība, daudzi uzskata, ka var darīt, ko grib: dzert «krutku» vai šņabi gan zem Lielupes tilta, gan uz tā un savu pūsli iztukšot jebkurā vārtrūmē vai kāpņu telpā; ka var spļaudīties uz ielas, tirgū, upē; ka viņš ir neaizskarams ar savām tuberkulozes nūjiņām. Ko grib, to dara.
Ja valstī izplatās dažādas sērgas un slimības kašķis, tuberkuloze, alkoholisms, bezdarbs , tad tā nav nekāda plaukstoša zeme. Tās ir nabadzīgas valsts raksturīgas iezīmes, un te nav vainīgi mediķi. Mēs joprojām esam bedres dibenā. Un Liepājas ārsta Andra Kristona publikācija ir kliedziens šajā līmenī. Tas jāsadzird gan pašiem tuberkulozes slimniekiem, gan mediķiem, gan dažādu līmeņu varasvīriem. Jo tuberkuloze nav izplatīta tikai Liepājā, bet arī Jūrmalā, Jelgavā…
