100 tautu «tēvs» Josifs savulaik pārlieku gudro ārstu «problēmu» atrisināja, baltajam uzsvārcim piešujot tautas ienaidnieka birku.
100 tautu «tēvs» Josifs savulaik pārlieku gudro ārstu «problēmu» atrisināja, baltajam uzsvārcim piešujot tautas ienaidnieka birku. Ārstu «lietas» iznākums bija vairāku tūkstošu nevēlamo nošaušana, aizsūtīšana labākā maizē un trūkstošo vietu aizpildīšana ar apaļiem stulbeņiem, kuru vienīgā profesionalitāte – saost pareizo «kursu», ko bailēs no augstākās priekšniecības ikreiz palaida partijas feldfēbelis.
Laiki mainījušies. Cilvēki un viņu dažādie viedokļi ir problēmas, kuras ar Josifa metodēm atrisināt nevar.
Jelgavas Dome savu ārstu «lietu» sliecas atrisināt ar atklāta konkursa metodi, tādējādi likumīgi atkratoties no slimnīcas ārstu vairākuma ierosinātās kandidatūras. Līdz šim «Zemgales Ziņās» ir ievietotas trīs atklātas vēstules, kurās slimnīcas darbinieku vairākums izsaka savas domas par galvenā ārsta posteni. Atklātas atbildes nav sekojušas. Šajā numurā publicētajā vēstulē ārstam traumatologam Andrim Ķipuram kā slimnīcas direktora un galvenā ārsta amata kandidātam savu atbalstu ar parakstiem pauduši 317 slimnīcas darbinieku.
Kam būtu jāvada slimnīca – direktoram, galvenajam ārstam vai direktoram un galvenajam ārstam vienā personā –,protams, ir diskutējams jautājums. Latvijā lielāko daļu ārstniecības iestāžu vada galvenais ārsts. Eiropā prakse ir atšķirīga: visbiežāk saimnieciskā darbība no ārstniecības ir šķirta un slimnīcu vada divas vienlīdz atbildīgas un savā ziņā autonomas amatpersonas: direktors un galvenais ārsts. Bauskas «eksperimentu», kurā slimnīcas vadības groži tika nodoti direktora rokās, var uzskatīt par neveiksmīgu.
Amatpersonu izvēle konkursa ceļā, protams, ir demokrātijas pazīme. Ja vien tas nekalpo kā aizsegs jau iepriekš paredzētā «savējā» iebīdīšanai krēslā. Labi, ja «savējais» ir ne tikai paklausīgs ierēdnis, bet arī – kas šajā gadījumā tomēr būtu respektējams – profesionālis un autoritāte «pārraugāmajiem».
Ja slimnīcu vada divas personas – galvenais ārsts un direktors–, tad jābūt strikti nodalītai kompetencei un atbildībai, lai kādā dienā vienā putrā netiktu savārīti slimnieki ar naktspodiem. Lai nevienam no abām amatpersonām nebūtu iespēja pieņemt vienpersoniskus lēmumus, kas būtiski skar otra darba lauku, jo tas savukārt varētu provocēt divu barikāžu izbūvi vienā iestādē.
Tomēr jāšaubās, vai iecerētais konkurss Domei uz paplātes pasniegs gaidīto «lietas» atrisinājumu. Grūti iztēloties, ka uzradīsies ārsts x no Gulbenes, Ventspils vai Varakļāniem un, skaidri zinot visumā viennozīmīgo Jelgavas slimnīcas darbinieku nostāju, startēs izsludinātajā konkursā. Ja bez «galvas» palikušajā slimnīcas kolektīvā būtu vairāki kandidāti uz galvenā ārsta posteni ar daudzmaz vienādām pozīcijām, konkurss būtu vienīgais atrisinājums. Taču šajā gadījumā gan konkursa rīkotājiem, gan kandidātam «no malas» jārēķinās ar iespējamo slimnīcas personāla ja ne boikotu, tad vismaz pret ielikteni vērstu nelabvēlību. Vai tas palīdzēs atrisināt slimnīcas finansiālās grūtības?
Atklāts ir arī jautājums par formu, kādā tiks atlasīti kandidāti un noteikts labākais no viņiem…
Kas traucē Jelgavas slimnīcas galvenā ārsta posteni ieņemt A.Ķipuram, par ko parakstās vismaz 317 slimnīcas darbinieku? Pašķidri argumenti. Domes izpilddirektors Jurijs Strods konkursa nepieciešamību pirmām kārtām argumentē ar «neviennozīmīgo situāciju» Jelgavas slimnīcā. Acīmredzot ar to tiek domāts, ka A.Ķipura kandidatūrai ir opozīcija. Taču pagaidām bez J.Stroda kunga neviens šo opozīciju tā arī nav ieraudzījis. Tādēļ atliek secināt, ka tā ir tikai tāda klusa kabinetu čāpstināšana.
Otrs arguments – Ārstniecības likums, precīzāk, Ministru kabineta Noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 56. pantu. Tie paredz, ka «slimnīcas vadītājam jābūt sertificētam veselības aprūpes vadības speciālistam». Taču, tā kā slimnīcu sertifikācija vēl nav uzsākta un saskaņā ar MK 1998. g. 5. maijā apstiprināto «Ārstniecības iestāžu sertifikācijas kārtību» slimnīcu sertifikācija ir veicama līdz šā gada 31. decembrim, – un prasības slimnīcas vadītāja profesionālai sagatavotībai ir izvērtējamas konkrētās slimnīcas sertifikācijas procesā. Šādu skaidrojumu Jelgavas domes mākslīgi veidotajai «problēmai» sniedz Labklājības ministrija.
Tātad – vai Domei ir nopietni argumenti, iebilstot pret slimnīcas kolektīva izvirzīto kandidātu galvenā ārsta postenim?
Tādu… vienkārši nav.
