Jaunā pieraksta sistēma mainīs arī medicīnas iestāžu vadītāju un ārstu darba ritmu un samaksas sistēmu.
Jaunā pieraksta sistēma mainīs arī medicīnas iestāžu vadītāju un ārstu darba ritmu un samaksas sistēmu. Triju medicīnas iestāžu vadītājām uzdevām jautājumu, ko no šīs reformas profesionāli un finansiāli iegūs ārsti un medicīnas iestāžu vadītāji. Atšķirībā no potenciālajiem pacientiem ārstu un iestāžu vadītāju pozīcija ir nogaidoša.
Bērnu poliklīnikas vadītāja Ingrīda Budrēvica:
– Kāds mums būs labums, to rādīs dzīve. Pozitīvi noteikti būs tas, ka pacients būs spiests ārstēties pie viena ārsta, un tas atvieglos dzīvi gan ārstiem, gan pacientiem. Ārsta slodze varbūt būs pat lielāka, bet par samaksu pagaidām grūti spriest. Katrā ziņā, strādājot pēc pašreizējās sistēmas, mēs finansiāli esam ievērojamos plusos.
Poliklīnikā atšķirībā no daudziem doktorātiem brīvdienās un svētku dienās pieņem dežūrārsts (šajās dienās pierakstīties iespējams nevis pie konkrēta ārsta, bet iestādes robežās), lai pacientiem medicīniskie pakalpojumi būtu pieejami vienmēr. Mēs savus ārstus sūtām uz dažādiem kursiem, lai viņus maksimāli izglītotu. Mūsu iestādē pieraksts norit necerēti raiti – pie trijiem ārstiem piereģistrējušies jau pāri par tūkstoti pacientu.
Vairākas medicīnas iestādes kopš 1998. gada 1. septembra piedalās primārās veselības aprūpes apmaksas modeļa eksperimentālajā projektā, no Jelgavas pilsētas un rajona – i/u I. Lācītes privātprakse un Valgundes doktorāts. Šajās medicīnas iestādēs tiek reģistrēts slimnieku skaits un vienam cilvēkam nepieciešamā naudas summa, lai iegūtu praktisku orientieri, pēc kura noteikt optimālo slimnieku skaitu vienam primārās prakses ārstam un vienam cilvēkam nepieciešamo naudas summu.
Ilga Lācīte, doktorāta vadītāja:
– Par pacientu reģistrāciju esmu ļoti gandarīta, jo uzskatu, ka jebkuram primārās aprūpes ārstam jābūt savam pacientu lokam, kas tam uzticas un par kuru tas ir atbildīgs. Svarīga ir ne tikai ārstēšana akūtas saslimšanas gadījumā, bet arī profilaktiskais darbs ar pacientiem: profilaktiskās potes, izskaidrojošais darbs utt. Kā liecina ārvalstu pieredze, profilakses rezultātā iedzīvotāji mazāk slimo un ir lielākas iespējas izvairīties no dažādām epidēmijām. Arī izvērtējot jauno finansēšanas sistēmu, esmu «par».
Una Leitāne, Valdekas doktorāta vadītāja:
– Grūti pateikt, jo es nezinu, kā būs tad, kad sāksim strādāt pēc jaunās sistēmas. Daudzi domā, ka ar pacientu reģistrāciju tiks ieviesta kārtība, bet, manuprāt, ar to viss tikai sāksies, jo šobrīd daudz kas vēl nav skaidrs un ne mazums neskaidrību radīsies, kad pieraksta sistēma sāks darboties. Kā pozitīvu momentu varu minēt to, ka mani pacienti ir kļuvuši disciplinētāki, jo sāk apzināties, ka par viņu veselību ir atbildīgs ne tikai ārsts, bet arī viņi paši. Par finansiālo izdevīgumu arī vēl neko nevaru spriest. No kolēģiem Kurzemē, kur jaunā sistēma jau darbojas, saņemta informācija, ka primārās aprūpes ārstu ienākumi ir palielinājušies, bet speciālistu – samazinājušies.
Kategoriski iebilstu pret uzskatu, ka pēc reģistrācijas par pacienta veselību pilnībā būs atbildīgs viņa ārsts. Saviem slimniekiem saku tā: «Jūs esat atnākuši uz konsultāciju. Es jūs neārstēšu, ārstēsieties jūs pats.» Manuprāt, ārsts ir tikai padomdevējs, katram slimniekam pašam jāatbild par sevi, jārūpējas par savu veselību, laikus jāapmeklē ārsts un jāpilda viņa norādījumi. Ko es varu palīdzēt, ja cilvēkam veselības problēmas ir jau vairākus gadus un viņš nemeklē ārsta palīdzību vai nepilda manus norādījumus? Jebkuram neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa reizi gadā ir jāapmeklē savs ārsts – tas ir katra cilvēka pienākums pret savu ķermeni.
